Jūlija beigās Pasaules veselības organizācija (PVO) publicēja atjauninātu sarakstu ar vīrusiem un baktērijām, kas potenciāli var izraisīt nākamo pandēmiju. Nu tajā ir vairāk nekā 30 patogēnu, kuri novērtēti kā augsta riska un ar visai augstu varbūtību izraisīt globālu veselības krīzi.
Atjaunināto sarakstu, kas pieejams PVO vietnē, divu gadu laikā izstrādāja vairāk nekā 200 zinātnieki, izvērtējot vairāk nekā 1650 atsevišķas patogēnu sugas. Vairākums no tiem bija vīrusi, taču daļa potenciāli bīstamo patogēnu bija baktērijas.
Šāds saraksts kalpo kā vadlīnijas pētniekiem un veselības nozarei prioritāšu noteikšanai – par kuriem patogēniem nepieciešams veikt vairāk pētījumu un aizpildīt robus zināšanās, kur virzīt resursus un koncentrēt pūliņus vakcīnu un zāļu izstrādei. Būtiski arī regulāri šo informāciju atjaunināt – patogēnu radīto risku ietekmē daudzi šķietami nesaistīti faktori, piemēram, mežu izciršana. Tās rezultātā, dzīvniekiem zaudējot dzīvotnes, tie var biežāk nonākt saskarsmē ar cilvēkiem, kas palielina risku zoonotisku vīrusu izraisītām pandēmijām. Arī klimata pārmaiņas, aizvien intensīvāka starptautiska un starpkontinentu ceļošana jāņem vērā.
Sarakstā nu iekļautas arī veselas patogēnu grupas, piemēram, sarbekovīrusi. Zem šī "jumta" ir arī 2020. gadā pandēmiju izraisījušais jaunais koronavīruss SARS-CoV-2. Par riskantu aizvien uzskatīti arī merbekovīrusi, un šajā grupā ietilpst arī Tuvo Austrumu respiratorais sindroms jeb MERS.
Jaunpienācēji ir vairāki A tipa gripas vīrusi, tostarp H5 apakštips, kas nesen izraisījis pamatīgas bažas Amerikas Savienotajās Valstīs, no putniem pārnesoties uz liellopiem un sākot izplatīties liellopu starpā. Tāpat sarakstā ir pērtiķu bakas, kas uzliesmoja 2022. gadā un aizvien izplatās atsevišķos reģionos Āfrikas centrālajā daļā.
Diemžēl jāsaka, ka sarakstā ir arī bakas izraisošais vīruss Orthopoxvirus variola. Kaut ar vakcināciju to 1980. gadā izdevās faktiski izskaust visā pasaulē, šobrīd PVO speciālistu grupas vērtējumā atkal ir pamats bažīties – cilvēki pret to vairs nevakcinējas, tādējādi bakas izraisošā vīrusa izplatības risks kļūst arvien reālāks. Speciālisti arī bažījas, ka teroristi tieši šo vīrusu varētu izmantot kā bioloģisku ieroci.
Sarakstā ir arī piecas baktērijas – caurejas, holeras, mēra, dizentērijas un pneimonijas izraisītājas.
Kaut daudzi no šiem patogēniem pašlaik "uzdarbojas" tikai konkrētos pasaules reģionos, tiem ir potenciāls izraisīt globālu veselības krīzi, zinātniskais izdevums "Nature" citē imunoloģi Naomi Foresteri-Soto, kas arī piedalījās šī saraksta veidošanā. "Šobrīd īsti nav tādas vietas, kas būtu pakļauta riskam vairāk nekā citas," Forestere-Sato ieskicē problēmas globālo seju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
