Vai gailenes var audzēt dārzā? Bekas nogriezt vai izraut? Iztaujājam speciālistus par sēnēm  (1)

Ja ļoti garšo gaileņu vai beku mērce, bet negribas katru reizi doties uz tirgu vai pērties iekšā mežā ar groziņu vienā un nazi otrā rokā – vai šīs sēnes var "pieradināt" un panākt, ka tās aug tuvu mājām? Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele stāsta, ka tik vienkārši tas nebūs.

"Var jau mēģināt, bet gailenes un bekas ir mikorizas sēnes. Tām vajag pareizo koku. Ja mēģināsiet tās iestādīt zem ābeles, tās noteikti neaugs. Ja jums ir piemājas birzīte, var mēģināt. Taču jūs tāpat nezināsiet, vai tās izauga tāpēc, ka esat tur izbēruši gaileņu atliekas, vai tāpēc, ka tur vienkārši ir piemēroti apstākļi, un tās tāpat būtu tur izaugušas," bilst mikoloģe. "Ar mikorizas sēnēm ir vissarežģītāk. Var mēģināt audzēt koksnes sēnes, tās pašas austeru sānauses (austersēnes) vai atmatenes (šampinjonus)."

Ar sēnēm reizēm ir tāpat kā ar bitēm – neko nevar zināt. Skaidrs gan tas, ka uz palodzes beku neizaudzēt, tāpēc pilsētniekiem neatliks nekas cits, kā vien vērt vaļā maku vai doties uz mežu.

Dažās sēņu mednieku domubiedru grupās šis temats mēdz būt tabu, jo uzreiz sadala komentētājus divās karojošās nometnēs. Griezēji un skrūvētāji cits citu mēģina pārliecināt par savu taisnību un bieži vien arī netaupa skarbākus vārdus.

"Sēnei vienalga. Galvenais, nevajag vispār iznīcināt sēņotni un izrakt sēni ar lāpstu. Kādiem nolūkiem sēnes vācam? Ja gribam grozā tīras, skaistas sēnes, labāk griezt. Nebūs grozā augsnes daļiņas, nenēsāsim pa mežu līdzi lieku balastu, kas tāpat būs jāizmet. Otrs jautājums – ja sēni nepazīstat un tā liekas aizdomīga. Ja to vācat konsultācijai vai izstādei, būtiska bieži ir kātiņa pamatne. Lai noskaidrotu, kas tā ir par sēni, vajag kātiņa pamatni. Tā varam atšķirt mušmires. Ne vienmēr ir punktiņi un plēksnītes. Ne vienmēr ir gredzens, tas var būt arī nokritis," skaidrību vieš mikoloģe Dāniele. Ja lasām pazīstamas sēnes ēšanai, var droši griezt. Vai arī izskrūvēt, ja gribas nēsāt līdzi lieku smagumu, ko tāpat mājās pirms gatavošanas nogriezīs. Uzsveram vēlreiz – sēnei vienalga.

Šogad par sēņu trūkumu mežā sūdzēties nevar. Vai ir tā, ka labs sēņu gads mežā nozīmē arī vairāk darba toksikologiem? Rīgas Austrumu klīniskās universitātes Intensīvās terapijas klīnikas vadītājs un toksikologs Roberts Stašinskis atzīst, ka korelācija ir – jo mežā vairāk sēņu, jo vairāk pacientu. "Tā ir slikta korelācija, bet tajā pašā laikā ir pozitīvas tendences. Ja paskatāmies vairāku gadu šķērsgriezumā – vai ar Initu esam labi darījuši savu darbu un esam saklausīti, vai cilvēki paši kļuvuši prātīgāki –, bet saindēšanās gadījumu skaits gadu no gada samazinās."

Viņš skaidro, ka ar jēdzienu "indīga sēne" gan nav tik vienkārši. Tās var nosacīti iedalīt astoņās apakšgrupās, un katrai būs kas specifisks un savi saindēšanās simptomi. "Viena no visbiežākajām izpausmēm ir slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā. Bet ir sēnes, kuru simptomi sākas vēlāk un skar citas orgānu sistēmas," bilst ārsts. Ja pēc alksnenes vai vilnīša simptomi parādās pirmajās divās vai trijās stundās, tad pēc ļoti bīstamo balto un zaļo mušmiru apēšanas pirmie simptomi var būt pat tikai pēc 12 vai 24 stundām.

Tāpat jāuzmanās, lietojot uzturā sēnes kopā ar alkoholu. "Ir atsevišķas sēnes, kas kopā ar alkoholu rada organismam nevēlamas reakcijas, tā saucamā alkohola disulfirāma reakcija. Tās pat nevarētu saukt par indīgām sēnēm, jo kļūst indīgas tikai saskarsmē ar alkoholu. Piemēram, tintenes. Tās savā būtībā ir ēdamas, bet, saistoties ar alkoholu, parādās sirdsklauves, asinsspiediena svārstības, reiboņi. Ja ēd tikai šīs sēnes, nekas tāds neparādās," brīdina toksikologs.

Diemžēl ir arī cilvēki, kas vairāk ēd mušmires (un arī citas sēnes), lai apreibinātos, un šī tendence pēdējos gados ir pieaugusi. Kādas var būt sekas, to Stašinskis ilustrē ar piemēru no prakses par "sēņu dievu", kas gribēja kāpt ārā pa septītā stāva logu, jo "bija aizmirsis paša radītajā mežā salaist vāveres".

Par šo gadījumu un daudz ko citu vairāk uzzināsi, klausoties "Zinātne vai muļķības" platformās "Spotify", "Apple Podcasts", un skatoties video ierakstu "YouTube".

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".