Pie Kanāriju salu krastiem atklāts liels jūras kalns ar trim neaktīviem vulkāniem, kas nogrimuši okeāna dzelmē pirms miljoniem gadu. Pētnieki uzskata, ka tas varētu būt iedvesmojis leģendu par Atlantīdu, vēsta specializētais portāls "Live Science".
Noslēpumainā un idealizētā Atlantīda, kas bieži attēlota kā utopiska un ārkārtīgi attīstīta civilizācija, iespējams, pastāvējusi kā subkontinentāla sala starp Āfriku un Ameriku. Nupat pētnieki dzelmē pie Lansarotes atklājuši trīs jaunus zemūdens vulkānus un salas, kas pirms miljoniem gadu nogrima okeānā; dažām no tām ir pat saglabājušas pludmales.
"Te varētu būt cēlusies leģenda par Atlantīdu," portālam "Live Science" pastāstīja Luiss Somosa, vadošais pētnieks vulkāniskās aktivitātes izpētes projektā pie Kanāriju salām.
Salas pētnieku komanda atrada uz zemūdens kalna, kura diametrs ir aptuveni 50 kilometri un pamats atrodas aptuveni 2,3 kilometru dziļumā zem okeāna virsmas.
Jaunatklāto jūras kalnu zinātnieki nodēvēja par "Los Atlantes" kalnu pēc Platona aprakstītās teiksmainās civilizācijas, ko dievi nogremdēja okeānā, lai sodītu par tās pilsoņu netikumiem.
"Pagātnē tās bija salas, tagad tās ir nogrimušas un grimst joprojām, kā vēsta leģenda par Atlantīdu," ģeoloģijas profesors Luiss Somosa citēts Spānijas Ģeoloģijas un kalnrūpniecības institūta (IGME-CSIC) paziņojumā.
Zinātnieki "Los Atlantes" atrada, pētot jūras gultni Lansarotes austrumu krastā, kas atrodas vistālāk uz austrumiem no Kanāriju salām. Darbs notika, izmantojot attālināti vadāmu transportlīdzekli (ROV), 100 līdz 2500 metru dziļumā, institūta projektā "Atlantis", kura mērķis ir labāk izprast zemūdens vulkānisko un hidrotermālo aktivitāti reģionā.
Eocēna laikā (pirms 56 miljoniem līdz 34 miljoniem gadu) "Los Atlantes" varētu būt bijusi salu grupa. Kad vulkānu izvirdums beidzās, lava sacietēja un kļuva blīvāka, izraisot salu iegrimšanu okeānā. Taču dažas šo zaudēto salu iezīmes saglabājās.
"Mēs esam identificējuši pludmales, klintis un smilšu kāpas lēzenajā jūras kalna virsotnē," Somosa pastāstīja "Live Science", piebilstot, ka smiltis, kas tagad klāj vulkāniskos iežus, nogulsnējušās, kad salas aktīvi grima.
Dažas pludmales atrodas tikai 60 metrus zem okeāna virsmas. Pēdējā ledus laikmetā, kad ūdens līmenis bija daudz zemāks nekā šodien, neaktīvie vulkāni atkal varēja nonākt virszemē un kļūt par salām. "Šīs salas dzīvošanai varēja izmantot savvaļas dzīvnieki," norāda ģeologs. Kad, ledus laikmetam beidzoties, jūras līmenis paaugstinājās, salas atkal nogrima.
Turklāt uz austrumiem no Lansarotes tika atklāta virkne zemūdens vulkānu, kas atrodas uz robežas ar Āfrikas kontinentālo robežu. Šie vulkāni var būt modernāki, nekā uzskatīts, un varētu būt Timanfaja vulkānu sistēmas zemūdens ekvivalenti, norādīts IGME-CSIC paziņojumā.
Komanda tagad analizēs paraugus, kas savākti no "Los Atlantes", lai datētu vulkāniskos iežus un precīzi noteiktu, kad salas sāka grimt, sacīja Somosa. Pētnieki arī plāno nākamgad atgriezties Kanāriju salu zemūdens vulkānos ar jaunu ekspedīciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
