Tūkstošgalvains pūlis dzen tevi uz priekšu un pēc tam "uzsprāgst" ovācijās, fotokameru zibspuldzes un intervijas – sajūtas, ko var piedzīvot tikai olimpiskajās spēlēs un tām līdzvērtīgās sporta sacensībās. Kas pēc tam? Klusums, ikdienas rutīna, vientulība? Ne visiem izdodas tikt galā ar šo pāreju.
Nupat Parīzē noslēdzās vasaras olimpiskās spēles. Pirmajā brīdī tukšuma sajūta, visticamāk, piemeklēja ikvienu, kurš kaut vai epizodiski ieslēdza televizoru, lai sekotu līdz olimpiskajām sacensībām. Bet iedomājieties, cik drastiska pārmaiņa tā ir sportistiem, kam ar olimpiskā stadiona prožektoru nodzišanu beidzās izteikti intensīvs dzīves cikls vairāku gadu garumā!
Daži sportisti šādā vidē "plaukst un zeļ", īpaši mājinieki, kuru valstī sacensības notiek, bet citiem tas var izvērsties par murgu, rāda pētījumi. Par "pēcolimpiskajām skumjām" ir runājuši daudzi sportisti, ieskaitot superzvaigznes, piemēram, ASV vingrotāja un 11 olimpisko medaļu ieguvēja Simona Bailsa vai bijušais ASV peldētājs Maikls Felpss, visu laiku veiksmīgākais un visvairāk apbalvotais peldētājs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
