"Odu apokalipse" klāt. Kāpēc kodumi tā niez, un kas ir iedarbīgākie pretlīdzekļi

Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" galvenā ārste Baiba Rozentāle stāsta, ka jutība cilvēkiem nudien ir dažāda, tāpat kā atšķirīgs ir sāpju slieksnis. Citam tas ir augstāks, citam zemāks, un tas nav nedz labi, nedz slikti. Tā vienkārši ir.

Lielāku vērību gan būtu jāpievērš tad, kad runa ir par mazu bērnu pasargāšanu no pamatīga odu uzlidojuma. Ja gadījies, ka pamadīgi sadzelts bērns, tad "tur kā atbildes reakcija var izdalīties bioloģiski aktīvas vielas, un var pieslēgties arī alerģiska komponente". Šajā gadījumā ārste iesaka kādu no bezrecepšu antihistamīna preparātiem, kuriem vajadzētu būt mūsu vasaras mājas aptieciņā.

Bet tā jau ir cīņa ar sekām. Kā panākt, ka odi nelien tuvumā? Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns savulaik bijis viens no tiem dabas bērniem, kas uzskata, – odu atbaidīšanas līdzekļi ir lieka un nevajadzīga ņemšanās. Taču 2010. gada pavasaris viņa pārliecību lauza. Kuri līdzekļi strādā? "Ieejam kādā tūristu veikalā un prasām niknāko līdzekli. Tas arī darbosies," saka Piterāns un mudina skatīties uz aktīvās vielas DEET procentuālo sastāvu. Tiem, kas bažījās par šīs vielas ietekmi uz pašu lietotāju, Piterāns norāda – pētījumi liecina, ka, lietojot to ārīgi, cilvēkam tas nav kaitīgs. "Pūst mutē un dzert gan nevajadzētu," piebilst kukaiņu pētnieks. Tieši tāpēc šos līdzekļus ar augstu DEET sastāvu nedrīkst ļaut bērniem lietot bez vecāku uzraudzības.

Vairāk par to, kā odi un ērces izvēlas savus upurus – kāpēc vienus tie "ēd nost", bet citus liek mierā – vari uzzināt podkāstā "Zinātne vai muļķības". Tas klausāms gan "Spotify", gan "Apple Podcasts", gan citās podkāstu platformās, kā arī skatāms vietnē "YouTube".