Zemes totāla sterilizācija vai asteroīda blieziens – pētām pasaules gala scenārijus

Pirms aptuveni 66 miljoniem gadu visam dzīvajam uz Zemes pienāca grūti laiki. Zemē ietriecās asteroīds, kura izmēru, spriežot pēc vēl mūsdienās redzamā krātera pēdām, pētnieki lēš robežās starp 10 un 15 kilometriem. Vai kas tāds var atkārtoties ar mums?

Astronomijas entuziasts un žurnāla "Zvaigžņotā debess" redkolēģijas pārstāvis Raitis Misa atbild – var, un tieši dinozauru izmiršanu ievadījušais trieciens ir pierādījums, ka tāds scenārijs nav izslēgts. Tiesa, vēl šobrīd spriež, cik liela loma šajā masveida izmiršanā bija pašam asteroīda triecienam un tā sekām, cik – dažādiem citiem kataklizmiskiem notikumiem, piemēram, izteikti pastiprinātai vulkāniskajai aktivitātei. Taču ne par to stāsts, piebilst Misa. Ja jautā, vai mums galvassāpes var sagādāt milzu asteroīds – jā, šāda varbūtība ir.

Taču uzreiz arī seko mierinoši vārdi – tā ir neliela un ar laiku kļūst arvien mazāka mūsu zināšanu un tehnoloģisko iespēju dēļ. Dinozauriem nebija teleskopu. Viņiem nāve no kosmosa nāca pēkšņi un negaidīti, savukārt mūsdienās astronomi ar augstu precizitāti ir izskaitļojuši lielāko daļu potenciāli bīstamo ap Sauli riņķojošo asteroīdu trajektorijas un aplēsuši sadursmes varbūtības. "Spējam pamanīt tos objektus, kas tuvojas Zemei. Protams, ir kaut kādi aklie punkti, varbūt kāds (liels asteroīds) slēpjas aiz Saules... bet kopumā mūsu spējas tos laikus pamanīt pieaug."

Un ja pamanām, tad varam rīkoties. Pirms dažiem gadiem sekmīga bija NASA misija DART, kur visai prāva asteroīda aptuveni 170 metrus lielajā pavadonī tika ietriekts kosmiskais lidaparāts, rezultātā izmainot asteroīda trajektoriju. "Ar asteroīdiem, kas riņķo ap Sauli, tiksim galā. Tiem orbītas zinām labi. Lielāks risks ir ar tiem, kas ieceļo no vietām ārpus Saules sistēmas, tur nav tik daudz laika reaģēt," stāsta Misa.

Taču, ja ne gluži civilizācijas galu, tad pamatīgu postu var nodarīt arī salīdzinoši nelieli asteroīdi. Andris Vaivads, Ventspils Augstskolas rektors, kurš vadījis arī Kosmosa un Plazmas nodaļu Stokholmas Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā, norāda: "Jo mazāki tie paliek, jo grūtāk novērot. Par visai nepatīkamām sekām varam runāt jau tad, ja Zemes atmosfērā ielido 50 līdz 100 metrus liels asteroīds."

Ja ar bluķiem, kas laikus pamanīti, galā visdrīzāk tiksim, izmainot to trajektoriju, tad citus kosmosa draudus novērst nav mūsu spēkos. Viens no potenciālajiem posta scenārijiem ir tuvu notikusi pārnovas eksplozija. Taujājām, kas ar mums notiktu. "To laikam tā vienkārši varētu saukt par Zemes sterilizāciju. Daļiņu plūsma būtu tik intensīva, ka te nekas nepaliktu dzīvs," saka Misa. Par laimi visas mums zināmās zvaigznes, kas šādu pārsteigumu pārskatāmā nākotnē varētu sarūpēt, atrodas pārāk tālu no Zemes, lai to "sterilizētu". Arī viena no visspožākajām zvaigznēm, ko varam ar neapbruņotu aci saskatīt pie debesjuma – Betelgeize –, mūs neapdraud. Jau vairākus gadus pētnieki spriež, ka tā drīz savu dzīvi beigs kā pārnova. Kosmiskos mērogos gan "drīz" var būt visai stiepjams jēdziens. Betelgeizes pārnova būtu ļoti labi redzama pat gaišā dienas laikā, taču tas "būtu vairāk tāds šovs", saka Misa. Kaut kāda daļiņu plūsma Zemi sasniegtu, bet tā mūs nenogalinātu.

Taču nav nemaz jāmeklē tik tālu. Mūsu pašu Saule var sarūpēt šo to nepatīkamu. Spēcīgu uzliesmojumu un koronālās masas izvirdumu rezultāts mēdz būt skaistas polārblāzmas tādos platuma grādos, kur parasti šo parādību novērot nav iespējams. Taču tam var būt arī negatīvas blaknes. Ja atkārtotos tik spēcīga ģeomangētiskā vētra, kāda bija 19. gadsimtā par Karingtona notikumu dēvētā, kad burtiski dzirksteļoja telegrāfa aparāti, tad mūsdienu elektrificētajā pasaulē tas būtu liels pārbaudījums infrastruktūras noturībai. Un ne tikai uz Zemes.

"Esam taču atkarīgi arī no satelītiem. Ja tie pārstāj darboties, tas var ļoti mūs ietekmēt. Nestrādātu GPS navigācija, tiktu dzēsta informācija datoru cietajos diskos," atgādina Vaivads. Vienlaikus gan maijā piedzīvotie spēcīgie Saules uzliesmojumi, kas bija negantākie šajā aktivitātes ciklā, parādīja, cik labi uzbūvēta ir mūsdienu kritiskā infrastruktūra. "Nebija tā, ka pavadoņi viens pēc otra beidza darboties un sadega transformatori."

Tomēr jāatceras, ka reizi 100 vai 200 gados var sagaidīt arī daudz spēcīgākus "bliezienus" no Saules...

Vairāk par to, kādi vēl draudi Zemei uzglūn no kosmosa un vai arī mēs – cilvēki – varam "sačakarēt" Zemes orbītu un mums tuvās planētas, klausies raidījumā "Zinātne vai muļķības" platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un citās. Raidījuma video var skatīties "YouTube".

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".