Vai civilizācijas gals? Ko mūsdienās nodarītu "dinozauru slepkavas" izmēra asteroīds

Astronomijas entuziasts un žurnāla "Zvaigžņotā debess" redkolēģijas pārstāvis Raitis Misa atbild – var, un tieši dinozauru izmiršanu ievadījušais trieciens ir pierādījums, ka tāds scenārijs nav izslēgts.

Salīdzinoši nesen, pirms 11 gadiem, 30 kilometru augstumā virs Čeļabinskas eksplodēja aptuveni 18 metrus liels un 9100 tonnas smags objekts. Čeļabinskas meteoru redzēja daudzi, un tobrīd vairums no tiem nebija gatavi sekām. Objektam, kas Zemes atmosfērā ielidoja ar gandrīz 70 000 kilometru stundā lielu ātrumu, eksplodējot gaisā, radītais triecienvilnis daļu no novērotājiem sasniedza vien vairākas minūtes pēc tam, kad debesīs bija redzams uzplaiksnījums. Taču blieziens bija pamatīgs – tūkstošiem ēku tika izsisti stikli un nodarīti citi bojājumi. No triecienviļņa sekundārajiem efektiem – krītošiem objektiem, stiklu šķembām – cieta vairāk nekā 1400 cilvēku.

Taču tas ir tikai 18 metrus liels "kosmosa bluķis", kas turklāt eksplodēja augstu gaisā. Kas notiktu, ja mūs atkal apciemotu "dinozauru slepkava" – no 10 līdz 15 kilometriem liels asteroīds?

Andris Vaivads, Ventspils Augstskolas rektors, kurš vadījis arī Kosmosa un Plazmas nodaļu Stokholmas Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā, uzskata – civilizācija šādu pārbaudījumu izturētu. Protams, posts būtu milzīgs, taču Homo sapiens neizmirtu.

Raitis Misa piebilst, ka ļoti svarīgas ir dažādas nianses – kur šis objekts trāpītu. Ja ūdenstilpē, tad iznākums būtu viens. Ja mazapdzīvotās vietās uz sauszemes, tad cits. Ja lielu pilsētu tuvumā, tad acumirklī bojāgājušo skaits būtu krasi lielāks nekā tad, ja objetks ietriektos kaut kur tuksneša vidū.

Taču jebkurā gadījumā atmosfērā izsviestais materiāls – vai tie būtu ūdens tvaiki, objektam trāpot okeānā, vai putekļi un gruži no sauszemes – uz ilgu laiku aizsegtu Sauli. "Būtu tā sauktā kodolziema, bez tās mēs neiztiktu," uzskata Misa. Attiecīgi sabruktu arī daudzas barības ķēdes – bez saules gaismas palikušie augi iznīktu, un iznīktu dzīvnieki, kas barojas ar šiem augiem, un arī dzīvnieki, kas barojas ar šiem augēdājiem. Taču šis tas izdzīvotu – masveida izmiršanas vēsturē bijušas vairākas, bet vienmēr "kāds iemanījies izdzīvot, un dzīvība ir turpinājusies," saka Misa.

Taujājām ekspertiem, cik droši varam justies, – kāds no Saules aizsega "izlīdis" asteroīds mums sagādās tāda mēroga problēmas. Vaivads uzskata, ka varam justies ļoti droši, un pajoko, ka kosmiskos mērogos mums tāpat nav daudz atlicis, bet visu bīstamāko Zemei tuvo asteroīdu trajektorijas ir labi zināmas un izskaitļotas.

Misas ieskatā skalā no 1 līdz 100 varam būt par 80% – 90% droši, taču jāatstāj vieta pārsteigumiem. Reizēm gadās, ka prāvus objektus izdodas pamanīt tikai tad, kad tie jau ir gana tuvu Zemei. Tomēr "lielie nogalinātāji mums šobrīd ir labi zināmi," mierina eksperts. Mazāki asteroīdi var sataisīt pamatīgu skādi, taču ne globālā mērogā.

Vairāk par to, kādi vēl draudi Zemei uzglūn no kosmosa un vai arī mēs – cilvēki – varam "sačakarēt" Zemes orbītu un mums tuvās planētas, klausies raidījumā "Zinātne vai muļķības" platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un citās. Raidījuma video var skatīties "YouTube".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".