Ķepa, kas kaut ko izmisīgi meklē šaurajā spraugā starp durvju apakšu un grīdu. Neatlaidīga ņaudēšana aiz durvīm. Dīdīšanās, skrāpēšana un lēkšana uz kliņķa. Daudziem, kam mājās ir kaķis un kas gribējuši nedaudz privātuma darba darīšanām vai citu iemeslu dēļ, šīs situācijas nav svešas. Bet kāpēc tieši kaķus tik ļoti kaitina aizvērtas durvis? To vietnē "Live Science" skaidro dzīvnieku uzvedības pētnieki.
Te savu lomu spēlē gan evolūcija, gan daļēji atbildīgi par kaķu nemieru esam mēs, saimnieki. Veterinārārste un dzīvnieku uzvedības pētniece Kārena Sueda atgādina, ka kaķu daba ir būt ziņkārīgiem. Ne velti ir teiciens, ka kaķi nogalināja ziņkārība. Proti, šie tīģeru un lauvu mazie radinieki reizēm mēdz okšķerēties vietās un situācijās, kur nevajadzētu, un tikai ziņkārības dēļ iekuļas nepatikšanās.
Varētu pat teikt, ka kaķiem ir FOMO – "fear of missing out" jeb, burtiski tulkojot, bailes palaist garām kaut ko būtisku. Šo sajūtu buķeti tostarp raksturo urdoša doma, ka visur jābūt klāt, lai iederētos, lai "neizkristu no aprites". Katrs no mums būs piedzīvojis situāciju, kad draugi dodas ārā ballēties vai apmeklē kādu festivālu, un varbūt tu pat īsti šodien neesi noskaņojumā, lai kaut kur ietu... bet pēc tam klausīties draugus atstāstām piedzīvoto ar frāzēm "žēl, ka tu nebiji" un "tas bija episki"? Nē, paldies. Tad jau labāk saņemties un aiziet, nevis vēlāk kost pirkstos. Labāk taču nožēlot izdarīto nevis neizdarīto, vai ne? Lūk, Sueda uzskata, ka kaķi arī izjūt sava veida FOMO! "Es nezinu, kas ir otrā pusē, bet es gribu būt tur klāt un visu redzēt!"
Vēl jāņem vērā, ka kaķi ir izteikti teritoriāli dzīvnieki. Jā, arī tava guļamistaba, darbistaba un vannasistaba ir daļa no tava kaķa teritorijas, gribi to vai nē. Un teritorija taču ir jāpieskata un jākontrolē. Ja gribi izdzīvot savvaļā, tad tev jāzina, kas notiek tavā "pagalmā". To evolūcija kaķiem ir iemācījusi. "Kaķiem patīk būt kontrolē pār savu teritoriju," vietne "Live Science" citē kaķu uzvedības konsultanti Ingrīdu Džonsoni. Viņa atgādina, ka dabā kaķis ir gan plēsējs un mednieks, gan pats ir potenciāls medījums lielākiem plēsējiem, tāpēc savas teritorijas pilnīga pārraudzīšana ir drošības, nevis tikai ziņkāres un iegribu jautājums.
Savukārt kaķu uzvedības speciāliste Džeina Ērliha uzskaita, ka aizvērtas durvis trāpa uzreiz pa trim "sāpīgajām vietām". Kaķiem nepatīk, ja tiem atņem izvēles iespējas (iet šajā telpā vai neiet), kontroles iespējas (pārraudzīt savu teritoriju) un tiem nepatīk arī pēkšņas izmaiņas. Ja durvis pusi dienas bija vaļā un kaķim šī istaba bija piekļūstama, kaķis būs ļoti neapmierināts, ja pēkšņi durvis būs ciet, jo esi nolēmis pastrādāt vai palasīt grāmatu. Un tas nekas, ka dienas laikā kaķis par tavu darbistabu nelikās ne zinis, kamēr durvis bija vaļā. Taču atņemtas izvēles iespējas un pēkšņas izmaiņas pieejamajā teritorijā Murim nepatiks. "Kad mēs kontrolējam teritorijas izmaiņas mūsu kaķu vietā, mēs tiem radām stresu," piebilst Džonsone.
Ja nu tomēr ir kādas telpas mājā, kur nevēlies Muri laist iekšā, tad noteikumiem jābūt skaidriem no paša sākuma, mudina eksperti. Nevar turēt durvis vaļā pusi dienas, bet pēc tam tās aizvērt uz noteiktu laiku. Ja negribi, lai kaķis iet ēdamistabā, turi durvis ciet visu laiku, nevis tikai tad, kad pie tevis ir ciemiņi un negribi liekus traucēkļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
