Īstā dzīve sākas pēc 60! Tā liecina teiciens un iedrošina – beidzot ir laiks plūkt ražīgā darba mūža augļus, atpūsties un darīt to, ko gribas, nevis to, ko vajag. Bet daudziem vecumdienas būtiski pabojā slikta veselība. Turklāt izrādās, ka straujāka novecošana sākas ne tikai tad, kad tuvojamies pensijas gadiem. Tā nāk divos "viļņos" – vismaz šāds secinājums ir zinātniskajā žurnālā "Nature Aging" publicētā pētījuma autoriem.
Pētījuma gaitā zinātnieki sekoja 108 veselīgu indivīdu bioloģiskajiem rādītājiem – tūkstošiem dažādu molekulu un arī mikrobu, kas visi ir saistīti un atspoguļo aktivitāti šūnās un audos. Pētījumā piedalījās brīvprātīgie vecumā no 25 līdz 75 gadiem, un ik pēc trim līdz sešiem mēnešiem zinātniekiem nodeva paraugus analīzēm.
Rezultāti uzrādīja, ka būtiskas izmaiņas daudzu šo ar šūnu aktivitāti saistīto molekulu un mikrobu daudzumā novērojamas divos noteiktos vecuma posmos – 44 un 60 gadu vecumā. Tas vedina domāt, ka ap šo mūsu dzīves posmu ar novecošanu saistītas bioloģiskās pārmaiņas ķermenī norit straujāk.
Salīdzinājumā ar jaunākiem pētījuma subjektiem, cilvēkiem, kas pārsnieguši 40 gadu slieksni, straujāk sāka zust muskuļu spēks, pasliktinājās sirds veselība, un, kas interesanti – saruka arī organisma spēja noārdīt alkoholu un taukus. Savukārt cilvēkiem, kas pārsnieguši 60 gadu slieksni, rādītāji liecināja par zemāku imūnšūnu līmeni organismā. Tāpat šo cilvēku analīžu paraugos bija mazāk molekulu, kas saistītas ar spēju pārstrādāt ogļhidrātus, kā arī saistītas ar sirds un nieru normālu funkcionēšanu. Tas vedina domāt, ka lielākā vecumā cilvēkiem ir paaugstināts otrā tipa diabēta risks, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas slimību risks.
Šis pētījums nav pirmais, kas izgaismo novecošanas nelineāro dabu. Arī pirms četriem gadiem veiktā analīzē par imūnsistēmas darbību secināts, ka tā straujāk pasliktinās vecumposmā ap 35 un 65 gadiem.
Tomēr šis pētījums, kaut var sniegt vērtīgu ieskatu tālākai izpētei, ir ar būtiskiem ierobežojumiem. Visi 108 brīvprātīgie bija no vienas ģeogrāfiskas vietas – Paloalto pilsētas Kalifornijā. Tāpat dalībnieku skaits nav tik liels, lai varētu izdarīt vispārinošus secinājumus, turklāt vidējais laiks, cik ilgi šie cilvēki iesaistījās pētījumā un nodeva materiālu analīzēm, bija 1,7 gadi. Ar šo pētījumu nesaistītā Pitsburgas Universitātes pētniece Aditi Gurkara, kas savā darbā pievēršas ar novecošanu saistītiem jautājumiem, norāda, ka prasītos daudz reprezentatīvāka dalībnieku izlase – dažāds etniskais un sociāli ekonomiskais fons, dažāda ģeogrāfiskā dzīvesvieta. Cilvēkiem, kas mīt vienā un tajā pašā vietā, visticamāk, daļa paradumu un ikdienas apstākļu ir līdzīgi, kas var ietekmēt rezultātus. Tāpēc šos divus skaitļus – 44 un 60 gadu vecumu, kad novecošana varētu strauji paātrināties – vēl nevajadzētu vispārināt uz visas pasaules populāciju. Taču tas ir labs sākumpunkts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
