Diez vai ir kas aizkustinošāks par skumja suņa acīm un teju apātisko uzvedību, saimniekam vai citam draugam aizejot viņsaulē. Tās taču nepārprotami ir bēdas un sēras! Bet kā ar kaķiem? Vai tiem tiešām vienalga, kas notiek, ka tik bļoda pilna un ir kāds, kas aiz auss pakasa?
Atšķirībā no citu mājdzīvnieku senčiem, kaķi vienmēr bijuši vientuļnieki un tiem nav raksturīgi sērot par kādu, kas nomiris, vai vispār izrādīt emocijas (vismaz tādas, kādas mēs uztveram un izprotam). Turklāt cilvēki sēro ne tikai par "savējiem", kas ir raksturīgi arī atsevišķām sugām dzīvnieku un putnu pasaulē, bet arī citiem, piemēram, mājdzīvniekiem.
Ir daudz dažādu pētījumu, kā ar sērām tiek galā cilvēki un dzīvnieki, taču visai maz šajā jomā zināms par kaķiem – vai tie jūt skumjas, vai sēro un bēdājas? Un vai šīs sēras attiecas arī uz citiem dzīvniekiem, ar kuriem kaķi dala pajumti?
Pētījumā, kas publicēts zinātniskā žurnāla "Applied Animal Behaviour Journal" septembra numurā, pētnieces Britānija Grīnija un Dženifera Vonka aptaujāja vairāk nekā 450 kaķu īpašnieku ASV un secināja, ka šie neatkarīgie dzīvnieki spēj sajust bēdas un sēro par saviem "istabas biedriem".
Pēc kompanjona – cita kaķa vai suņa – nāves kaķi ir izrādījuši līdzīgu reakciju kā citos pētījumos suņi, par kuriem ir zināms, ka tie demonstrē ar skumjām saistītu uzvedību: pastiprināti pieprasa uzmanību, vairāk vokalizē, kļūst apātiskāki un mazāk ēd. Jo ciešākas bija dzīvnieku saites ar aizgājēju, jo izteiktāka sēru reakcija pēc kompanjona nāves.
Šis pētījums sabalsojas ar dzīvnieku labturības pētnieces Džesikas Vokeres un viņas komandas 2016. gadā veiktajiem pētījumiem, kuros tika pārbaudīts, kā suņi un kaķi reaģē uz biedra zaudēšanu. Vokeres pētījums, kas tika veikts Jaunzēlandē un Austrālijā, ļāva secināt, ka 75 procentiem palikušo mājdzīvnieku bija manāmas uzvedības izmaiņas. Kaķiem novēroja pastiprinātu pieķeršanos palicējiem, tuvības meklēšanu un ar trauksmi saistītu vokalizāciju.
Jāatzīmē, ka abi pētījumi balstījās uz mājdzīvnieku īpašnieku uztveri, kuri novērtēja izmaiņas mājdzīvnieku uzvedībā, kas rada potenciālu problēmu, vietnē "The Conversation" raksta dzīvnieku uzvedības pētniece Greisa Kerola
Lai gan mājdzīvnieku īpašnieki bieži vien pamana nelielas izmaiņas savu mīluļu uzvedībā, viņu novērojumus var ietekmēt arī viņu pašu bēdas un emocionālais stāvoklis.
Pētījumos ir alternatīvi skaidrojumi izmaiņām dzīvnieku uzvedībā, kas novēroti pēc kāda mājdzīvnieka nāves. Miruša dzīvnieka klātbūtne var liecināt par briesmām, liekot mājdzīvniekiem mainīt uzvedību kā aizsargreakciju, nevis sēru dēļ.
Lai gan tas nav pētīts mājas kaķiem, 2012. gada pētījums par Kalifornijas krūmu sīļiem (Aphelocoma californica) atklāja, ka, redzot mirušu savas sugas pārstāvi, šie putni var izsaukt trauksmes signālus un piekopj uzvedību, kuras mērķis ir izvairīties no briesmām, līdzīgi kā putni reaģētu uz plēsēja klātbūtni.
Līdzīgi 2006. gada pētījumā par kamenēm konstatēts, ka tās izvairās no ziediem, kuros tikko nogalināta bite vai palikusi tās smarža, tādējādi samazinot pašu risku.
Šie pētījumi liek domāt, ka tas, ko mēs interpretējam kā skumjas, dažos gadījumos varētu būt izdzīvošanas instinkts. Šo ideju varētu atbalstīt zināma uzvedība, ko īpašnieki pētījumos novēroja pēc cita mājdzīvnieka nāves, piemēram, kaķis sāk slēpties vai meklē augstākas vietas.
Un kā ir ar saimniekiem – vai kaķi sēro par viņu nāvi? Lai gan mēs vēlētos tā domāt, apgalvot to nevar, jo ir maz pētījumu par to, kā kaķi reaģē uz saimnieka nāvi.
Viena satraucoša uzvedība, kas gan dokumentēta pēc dzīvnieku īpašnieka nāves, ir saimnieka mirstīgo atlieku ēšana. Biežāk pie tā pieķerti kaķi, taču to mēdz darīt arī suņi. Daži zinātnieki uzskata, ka šāda uzvedība varētu būt saistīta ar badu, taču tā ir noticis arī tad, kad dzīvniekam bija pieejams daudz pārtikas.
Vēl viena teorija, kas izklausās nedaudz sirsnīgāk, ir tāda, ka mirušā saimnieka laizīšana var būt mēģinājums "atdzīvināt" nereaģējošu īpašnieku. Ja pamudināšana vai laizīšana nedarbojas, dzīvnieks var pāriet pie knābšanas vai košanas, cenšoties pievērst saimnieka uzmanību.
Tāpēc joprojām nav viennozīmīgas atbildes, vai kaķi skumst, reaģējot uz zaudējumu, vai arī vienkārši reaģē uz pēkšņām izmaiņām savā vidē. Kā zināms, pēkšņas pārmaiņas šiem dzīvniekiem nepatīk – par to skaidrojām rakstā, kāpēc kaķi tā necieš aizvērtas durvis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
