Kāpēc garākiem cilvēkiem ir lielāks risks saslimt ar vēzi

Piemēram, šajā 2019. gadā publicētajā pētījumā aplūkoti medicīnas dati par vairāk nekā 22 miljoniem Dienvidkorejas iedzīvotāju. Sekojot iedzīvotāju veselības stāvoklim piecu gadu ilgā periodā, 765 tūkstošiem no tiem konstatēts vēzis. Tas bijis otrs izplatītākais nāves cēlonis uzreiz aiz sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām. Un secināts arī, ka vēža riskam ir būtiska korelācija ar cilvēka garumu – 22 no 23 aplūkotajiem vēža veidiem augumā garākie bija sliktākā situācijā un saslima biežāk.

Šis nav vienīgais pētījums. Saikne uzrādīta arī, piemēram, šajā 2022. gadā publicētajā metaanalīzē, kurā apkopoti dati no 47 pētījumiem. Taču kāpēc tā ir?

Daudz ko vēl pētnieki nezina, bet šādi tādi pavedieni jau parādās un palīdz šķetināt šo sarežģīto veselības problēmu kamolu. Bet vispirms – cik tad lielāks šis risks ir? Ieskatu, kaut nepilnīgu, sniedz 2011. gadā Apvienotajā Karalistē veikts pētījums. Jāņem vērā, ka tam ir zināmi ierobežojumi. Galvenais no tiem – tas nav reprezentatīvs, jo datu kopā nav iekļauti vīrieši. Tomēr – ziņas par 1,2 miljoniem sieviešu pētniekiem atklāja, ka ar 15 no 17 aplūkotajiem vēža veidiem biežāk jārēķinās garākām sievietēm. Ja sieviete ir aptuveni 165 centimetrus gara, tad katru gadu vēzis tiks konstatēts 45 no katriem 10 tūkstošiem. Par 10 centimetriem garākām sievietēm šis skaits pieaug līdz 52 no katriem 10 tūkstošiem. Tātad pieaugums par septiņiem gadījumiem, kas nešķiet pārāk daudz, bet tomēr nav arī ignorējams.

Pētījumi liecina, ka tam ir bioloģisks pamatojums. Vienas skaidras atbildes nav, bet ir teorijas. Pirmā saistīta ar to, ka augumā garākiem cilvēkiem organismā vienkārši ir vairāk šūnu. Piemēram, garam cilvēkam būs arī garāka taisnā zarna ar vairāk šūnām, tādējādi ir lielāka varbūtība šūnu dalīšanās gaitā uzkrāto mutāciju dēļ attīstīties ļaundabīgiem veidojumiem. Kā to raksturo pētnieces Džordana un Tūslija, garam cilvēkam vienkārši ir vairāk biļešu variantu "vēža loterijā". Tomēr ne visu orgānu izmērs paredzami korelē ar cilvēka garumu. Ne vienmēr garākām sievietēm būs lielākas krūtis vai olnīcas.

Cita teorija skaidro, ka jābūt kādam vienam faktoram, kas nosaka gan cilvēka garumu, gan paaugstinātu vēža risku. Viens no pētījumu virzieniem ir saistīts ar hormonu IGF-1 jeb insulīnam līdzīgo augšanas faktoru 1. Šim hormonam ir būtiska loma bērnu un pusaudžu auguma attīstībā, bet pieaugušo organismā tas piedalās šūnu veidošanās un dalīšanās procesos. Tomēr, ja IGF-1 organismā ir pārāk daudz, tas var nākt par ļaunu. Pētījumos atklāts, ka cilvēkiem ar paaugstinātu šī hormona daudzumu organismā ir lielāks risks saslimt ar vairāku veidu vēzi (piemēram, krūts vai prostatas vēzi).

Taču ir ļoti iespējams, ka šo paaugstināto vēža risku nosaka abi faktori – gan paaugstināts IFG-1 daudzums, gan tas, ka garākiem cilvēkiem vienkārši ir vairāk šūnu un lielāka varbūtība dalīšanās laikā šūnām uzkrāt nevēlamas mutācijas.

Ko darīt, ja esi gara auguma? Vai krist panikā? Protams, ka nē. Pētnieces atgādina, ka šis ar augumu saistītais riska pieaugums ir salīdzinoši neliels. Un to tāpat ietekmēt nevaram. Taču daudz lielāku ietekmi uz mūsu veselību var atstāt dzīvesveids, kas gan ir mūsu rokās. Džordana un Tūslija atgādina – centies ēst veselīgi, neuzkrāt pārāk lielu virssvaru, regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Tāpat vēlams strikti ierobežot alkohola patēriņu un nesmēķēt.

Jāatgādina, ka arī cepināšanās saulē neko labu nedos. Par to vairāk vari uzzināt raidījumā "Zinātne vai muļķības", kur dermatoloģes skaidro gan to, ko īsti nozīmē skaitļi 30, 50 un 90 uz saules aizsargkrēmu iepakojumiem, gan stāsta, kāpēc sauļošanās nav labākais D vitamīna uzņemšanas veids.

Visu epizodi klausies "Spotify", "Apple Podcasts" un citās podkāstu platformās, kā arī skaties "YouTube".