Veselīga vai tomēr nē? Izraisa atkarību? Iztaujājam ekspertus par kafiju

Kafija ir īsts kulta dzēriens. Visticamāk, populārākais rīta dzēriens un dienas "starteris" daudziem pieaugušajiem. Daļa pat uzsver, ka bez rīta kafijas "nevar pamosties" vai "nevar padomāt". Kafijas mīļi gan tipiski ar rīta tasi neapstājas, dienas gaitā izdzerot vēl dažas. Vai kafiju var pārdozēt? Cik daudz kofeīna ir par daudz?

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neirologs Kristaps Jurjāns pats dienā izdzer vairākas tases kafijas, taču cenšas nepārsniegt trīs krūzīšu limitu. "Trīs četras krūzītes vēl varētu pieļaut." Kafijas ir dažādas – tā var būt gan stipra un ar augstu kofeīna saturu, gan vāja – tāds "padzēriens", kurā kofeīna ir maz. Taču vispārējas vadlīnijas ir, ka veseliem pieaugušajiem nevajadzētu pārsniegt 400 miligramus kofeīna dienā.

Kas notiek, ja pārdozē kofeīnu? "Kofeīns apmāna smadzenes. Tas darbojas kā adenozīna receptoru blokators. Adenozīns ir viela, kas izdalās smadzenēs, un tādējādi smadzenes saprot, ka mēs nogurstam. Pakāpeniski zūd spēks, gribas gulēt – tas dienas gaitā ir normāls process. Kofeīns piesaistās pie šiem receptoriem, un adenozīns tur vairs netiek klāt. Smadzenes adenozīnu nesajūt, mēs paliekam moži. Pēc kāda laika smadzenes tomēr saprot, ka kaut kas nav riktīgi, un rodas jauni receptori," stāsta Jurjāns. Proti, lai sasniegtu iepriekš gūto možuma efektu, laika gaitā uzņemtais kofeīna daudzums būs jāpalielina. Tā jau ir atkarība.

Vēl viens efekts, ko iedod kofeīns, ir dopamīna izdalīšanās. "Cilvēks jutīsies nedaudz priecīgāks, bet papildus izdalīsies arī adrenalīns. Adrenalīnam nevajadzīgi izdaloties, pieaugs asinsspiediens, paātrināsies sirdsdarbība. Ir situācijas, kad tas var būt noderīgi, taču ilgtermiņā varam iedzīvoties sirds aritmijā, saslimt ar asinsvadu slimībām," stāsta eksperts. Tāpēc 10 espreso dienā nebūs tas labākais veids, kā uzturēt možu prātu.

Kāda ir kafijas uzturvērtība? To taujājām "Veselības centrs 4" filiāles "Anti-Aging Institute" uztura speciālistei Agnesei Ozoliņai.

"Kafija pati par sevi satur ļoti maz kaloriju. Būtiskas uzturvērtības tur nav," stāsta Ozoliņa. Taču kafiju var dzert dažādi. Maz kaloriju būs parastā, melnā kafijā bez cukura. Pēdējos gados "trendā" ir bijušas arī īstas kaloriju "bumbas" jeb tā dēvētās "bulletproof" kafijas, kas bagātinātas ar pievienotām taukvielām – sviestu, MCT kokosriekstu eļļu. "Ja tādas dzeram vairākas reizes dienā, tad uzņemam ļoti daudz kaloriju." Ozoliņa gan neiesaka to izmantot kā aizvietotāju pilnvērtīgām maltītēm. "Tie ir piesātinātie tauki, un lielos daudzumos tie nav veselīgi."

Bet vai kafija palīdz notievēt? Ozoliņa piekrīt, ka šāds efekts var būt – kafijā esošais kofeīns var stimulēt termoģenēzi, līdz ar to "sadedzinām" vairāk kaloriju. "Kafija var nomākt arī apetīti, mazāk ēdam un mazāk uzņemam kalorijas. Kafijā ir arī polifenoli, kas ir antioksidanti. Tie arī var ietekmēt vielmaiņu. Kādam tie vielmaiņu var paātrināt." Tomēr eksperte uzsver – kafija nav tas līdzeklis, ko speciālisti rekomendēs notievēšanai, pat ja dažiem šāds efekts var būt.

Raidījumā, kas klausāms "Spotify", "Apple Podcasts" un citās platformās, kā arī skatāms "YouTube", uzzināsi arī to, vai kafiju jādzer pirms vai pēc ēšanas, cik labi ir iestiprināties ar šo dzērienu pirms fiziskām aktivitātēm un cik ilgi "jāatiet" no kofeīna atkarības.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".