Novembra beigās simtiem ar Krievijas pētniecības institūtiem saistītu zinātnieku tiks izraidīti no prestižā Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) iestādēm – arī burtiski, ne tikai "uz papīra". Taču pilnībā saites ar Maskavu gan sarautas netiks, kas daļā CERN dalībvalstu zinātnieku izraisījis neizpratni un sarūgtinājumu, vēsta zinātniskais izdevums "Nature".
Latvijai CERN ir asociētās dalībvalsts statuss, savukārt Krievijai kopš 1993. gada ir novērotāja statuss. Tas tika apturēts jau 2022. gada martā, drīz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Krieviju ar CERN saistīja arī vairāki citi atsevišķi līgumi, piemēram, 1996. gadā parakstītā vienošanās par finansiālu līdzdalību Lielā hadronu paātrinātāja projektā. Krievijas zinātniskie institūti un zinātnieki iesaistījās ar šo iespaidīgo eksperimentālo iekārtu veiktajos pētījumos, un vēl 2019. gada aprīlī, krietni pēc Krievijas izvērstās agresijas Ukrainā sākuma, tika parakstīta jauna starptautiskās sadarbības vienošanās ar Krievijas Federāciju.
Pēc 2022. gada februārī sāktā pilna mēroga iebrukuma CERN padome lēma, ka sadarbības līgumi gan ar Krieviju, gan ar tās sabiedroto Baltkrieviju, netiks pagarināti. Šis nodoms formāli tika pieņemts 2023. gada 15. decembrī. Šie līgumi parasti tiek noslēgti uz pieciem gadiem, tātad 2024. ir gads, kad beidzas termiņš 2019. gadā noslēgtajiem līgumiem. Vienošanās ar Baltkrieviju vairs nav spēkā kopš 27. jūnija. Līdz ar to līgumi pārtraukti arī ar 20 Baltkrievijas pētniekiem. Tas pats 30. novembrī notiks ar Krieviju. No decembra ar Krieviju un tās institūtiem un organizācijām saistītie zinātnieki vairs netiks ielaisti CERN telpās, kā arī spēkā vairs nebūs uzturēšanās atļaujas Francijā un Šveicē. Tas var skart vairākus simtus zinātnieku.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
