No tūkstoti gadu senas sēkliņas, ko arheologi 1980. gadu beigās atrada alā Jūdejas tuksnesī, zinātnieki izaudzējuši koku. Ir pazīmes, ka tas varētu būt savvaļā sen izzudis un Vecajā Derībā minēts ārstniecisks augs, vēsta populārzinātniskais portāls "Live Science".
Bibliskā koka "augšāmcelšana" prasīja gandrīz 14 gadus – nu no sīkās sēkliņas, ko arheologi atrada kādā alā tuksnesī pirms vairāk nekā 30 gadiem, izaudzis trīs metrus augsts koks. Pētnieki to nodēvēja par "Sheba". Nu tas ir gana liels, lai varētu raksturot tā ārējās īpašības, veikt DNS sekvencēšanu un ķīmiskās analīzes, teikts pētījumā, kas 10. septembrī publicēts zinātniskajā žurnālā "Nature Communcations Biology".
Ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi noteikts, ka sēkla ir aptuveni tūkstoti gadu sena (radusies starp 993. un 1202. gadu mūsu ērā). Tā ir no koka, kas savulaik audzis Levantes dienvidos, bet mūsdienās savvaļā ir izzudis. Levante ir reģions, kurā šodien atrodas Izraēla, Palestīna un Jordānija.
Pētnieki uzskata, ka nobriedis koks varētu būt Bībelē minētā "cori" jeb balzama avots. Tas ir sveķains ekstrakts, minēts Vecajā Derībā, Mozus, Jeremijas un Ecēhiēla grāmatā.
"Bībelē minētais balzams jau ilgu laiku ir zinātnisku debašu tēma," teikts pētījumā. Substance ir saistīta ar vēsturisku reģionu, kas atrodas uz austrumiem no Jordānas upes starp Jarmukas upi un Nāves jūru.
Zinātnieki identificējuši "Sheba" piederību Commiphora ģintij, kas pieder mirru un vīraku dzimtai un kurā šodien apzināti aptuveni 200 augu sugu. Commiphora augi galvenokārt sastopami Āfrikā, Madagaskarā un Arābijas pussalā. Joprojām nav noskaidrota precīza suga, jo koks nav uzziedējis, līdz ar to nav radījis reproduktīvo materiālu, pēc kura zinātnieki varētu veikt detalizētākas analīzes.
Nevar arī apgalvot, ka tam ir saistība ar mītisko "Jūdejas balzamu", kas tolaik augstu vērtēts sava aromāta dēļ. Šo koku, kas atkal un atkal minēts Senās Grieķijas, Senās Romas un Bizantijas autoru darbos, tā arī pilnīgi droši nav izdevies identificēt, kaut kandidāti ir vairāki. Populārākais ir Commiphora gileadensis, taču daļa botāniķu tam nepiekrīt un uzskata, ka īstais "Jūdejas balzama" avots varētu būt kāds Pistacia ģints augs.
Mītiskā "Jūdejas balzama" meklējumi turpinās.
"Mūsu sākotnējā hipotēze bija, ka "Sheba" varētu būt kandidāts uz "Jūdejas balzama" avotu," raksta pētnieki, taču aromātisko savienojumu trūkuma dēļ šī versija nešķiet ticama. Analīzē gan noskaidrots, ka augam piemīt vairākas ārstnieciskas īpašības, kas līdzās citiem faktoriem liecina – šis koks varētu būt Bībelē minētais "cori".
"Sheba" lapu un sveķu ķīmiskā analīze atklāja, ka tie bagāti ar pentacikliskajiem triterpenoīdiem, bioloģiski aktīviem savienojumiem ar pretiekaisuma īpašībām. Lapās un kātos bija arī daudz skvalāna, kas ir dabiska, eļļaina viela ar antioksidanta un ādu izlīdzinošām īpašībām.
"Mēs uzskatām, ka šie atklājumi apstiprina mūsu otro hipotēzi – "Sheba" varētu būt izmiris koks, kas reiz audzis šajā reģionā un kura sveķi minēti Bībeles tekstos. Tie bija vērtīgi, saistīti ar dziedināšanu, bet nav raksturoti kā aromātiski," klāsta pētnieki.
Tikmēr "Jūdejas balzama" vēsturiskā avota meklējumi turpinās. "Ja "Jūdejas balzams" izdzīvojis kā esoša Commiphora ģints suga, iespējams, zinātnieki vienkārši to vēl nav identificējuši," raksta pētnieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
