Ilgu laiku zinātniekiem nebija skaidrs, kas ir dīvainie akmeņi pie Ķīnas ziemeļrietumos atrastajām tūkstošgadīgajām mūmijām. Izrādās – siers, raksta portāls "Science Alert".
Pagājušā gadsimta 90. gados Sjaohe apbedījumos tika uzieti vairāk nekā 100 zārki ar mumificētām mirstīgajām atliekām. Vairākām uz galvas un kakla bija uzsmērēta balta viela. Izrādās, tas ir siers.
Pateicoties jaunākajām tehnoloģijām, Ķīnas Zinātņu akadēmijas pētniekiem ir izdevies apstiprināt govju un kazu DNS substancē, identificējot to kā "kefīra sieru" – fermentētu produktu, ko izgatavoja no kefīra, baktēriju un rauga maisījuma.
"Šis ir vecākais zināmais siera paraugs pasaulē," saka Ķīnas Zinātņu akadēmijas paleontologs Cjaomei Fu. "Tādus pārtikas produktus kā siers ir ļoti grūti saglabāt tūkstošiem gadu garumā, tā kā šis ir ļoti rets un vērtīgs atradums."
Tālākie pētījumi, kas 25. septembrī publicēti zinātniskajā žurnālā "Cell", parādīja augstu Lactobacillus kefiranofaciens baktēriju līmeni paraugos. Šie mikroorganismi arī šodien tiek izmantoti, gatavojot šādu sieru. Šo baktēriju galvenie celmi sastopami Tibetā un Krievijā.
Konkrēto seno L. kefiranofaciens pētnieki spēja saistīt ar Tibetas celmu, pieļaujot, ka baktērijas nāk no turienes, nevis no mūsdienu Krievijas teritorijas, kā tika uzskatīts iepriekš.
Tiek uzskatīts, ka šis probiotiskais kefīrs izmantots, lai pagarinātu siera derīguma termiņu un cīnītos pret laktozes nepanesamību, kas senajā pasaulē bija daudz izplatītāka. Šis process cilvēkiem atviegloja no mājlopiem iegūtā piena lietošanu.
Turklāt pētnieki uzsver, ka senās L. kefiranofaciens, visticamāk, rosināja imūnsistēmas reakciju cilvēka zarnās. Citiem vārdiem sakot, šī baktēriju suga laika gaitā iedzīvojās saimnieku organismā, vienlaikus uzlabojot arī savas spējas piena raudzēšanā.
"Šis ir bezprecedenta pētījums, kas ļauj novērot, kā baktērija attīstījusies pēdējo 3000 gadu laikā," saka Fu.
Siera patēriņam var izsekot aptuveni 7000 gadu senā pagātnē, bet "taustāmu" pierādījumu, ko varētu pētīt, ir ļoti maz.
Iemesls, kāpēc siers likts zārkā, nav noskaidrots, taču ir ticams, ka mazie siera gabaliņi bija sākumkultūras, lai turpinātu siera ražošanu pēcnāves dzīvē.
"Senā siera izpēte ļoti detalizēti var palīdzēt mums labāk izprast mūsu senču uzturu un kultūru," saka Fu. "Tas ir tikai sākums, un ar tehnoloģiju palīdzību mēs ceram izpētīt citus iepriekš nezināmus artefaktus."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
