Septembra sākumā pasniegtas "Ig Nobel Prize" balvas – tā dēvētie "joku nobeli", kas ik gadu uzmanības centrā izceļ pētījumus, kuri "vispirms izraisa smaidu, bet pēc tam liek padomāt". Viens no laureātiem ir Sols Džastins Ņūmens, kurš pētījis valstis ar lielu ilgdzīvotāju īpatsvaru. Kāds tad ir noslēpums par 100 gadiem ilgākam mūžam? Pavisam vienkārši – nereģistrēt nāvi! Intervijā vietnē "The Conversation" Ņumens stāsta par savu darbu.
Ņūmens par šo tematu sācis interesēties, kad atspēkojis vairākus prestižajos zinātniskajos žurnālos "Nature" un "Science" publicētos rakstus par ilgdzīvotājiem. "Kopumā var teikt, ka apgalvojumos par ilgdzīvotāju skaitu bieži ir nesakritības," pauž Ņūmens. Viņš ievācis informāciju par 80% no pasaules iedzīvotājiem, kas it kā pārsnieguši 110 gadu vecumu. Atlikušajos 20% dati ir par valstīm, no kurām vairāku apstākļu dēļ drošticamu statistiku vispār nevar ievākt.
Izrādās, ka no šiem ilgdzīvotājiem gandrīz nevienam nav dzimšanas apliecības. ASV – valstī, kur situācijai ar personas datu glabāšanu šķietami visam jābūt kārtībā – ir vairāk nekā 500 šādi gadījumi ar cilvēkiem, kas it kā pārsnieguši 110 gadu slieksni. Dzimšanas apliecības ir septiņiem. Miršanas apliecības – aptuveni desmitajai daļai.
Arī Japāna, kas ir viena no pirmajām valstīm prātā, ja runa ir par ilgdzīvotājiem, ar šo statistiku tik labi galā nemaz netiek. Ņūmens atsaucas uz pašas Japānas valdības 2010. gadā veikto pārskatu, kurā secināts, ka 82% no Japānā tobrīd reģistrētajiem simtgadniekiem patiesībā jau izrādījās miruši. "Noslēpums, kā nodzīvot līdz 110 gadu vecumam, – nereģistrē nāvi!" pajoko Ņūmens.
Līdzīgu situāciju Ņūmens konstatējis arī Eiropas valstīs, kas lepojas ar lielu ilgdzīvotāju īpatsvaru. Piemēram, pēc viņa aplēsēm 72% no Grieķijā uzskaitītajiem simtgadniekiem arī vairs nav šaisaulē, pazuduši vai izmantoti kā instruments pensiju izkrāpšanas shēmā. Arī Grieķijas varasiestādes par šo ir informētas, ka būtiska daļa no 100 gadus vecajiem pensiju saņēmējiem vienlaikus gan izņem pensiju, gan izrādījās miruši. Šī shēma nav nekas jauns – jau 1997. gadā Itālijā veikts pārskats iezīmēja nepatīkamu ainu, proti, ap 30 tūkstošiem it kā dzīvu pensionāru patiesībā jau bija miruši.
Dati par mūža ilgumu tiek izmantoti, lai prognozētu sagaidāmo dzīvildzi konkrētajā valstī arī nākotnē. Ja izejas dati ir nekvalitatīvi, arī prognozes būs greizas.
Šis darbs lieliski ietver "Ig Nobel Prize" ieceri. Pat ja Ņūmena joks par nāves nereģistrēšanu kā ilga mūža noslēpumu sākumā liek pasmaidīt, pētījums par šiem robiem statistikā ir pārdomu un arī rīcības vērts. Ņūmens cer, ka tas tā arī notiks. "Ceru, ka zinātniskā kopiena manu darbu pēc "Ig Nobel Prize" saņemšanas uztvers nopietnāk. Ja arī nē, vismaz cilvēki pasmiesies un par to padomās." Ja nu tomēr šis darbs Ņūmena dzīves laikā nekļūs par virzītājspēku turpmākai izpētei šajā jomā, "es vienkārši sarunāšu kādu, kas izliekas, ka aizvien esmu dzīvs, kamēr tas beidzot mainīsies", pajoko zinātnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
