Skaistas novecošanas rokasgrāmata – "anti-age" padomus sniedz dermatoloģe un kardiologs

Mēs solījām, un mēs arī izpildām! Pirmajā raidījuma epizodē par "anti-age" industrijas solījumiem daudzi klausītāju jautājumi palika neatbildēti un neizrunāti, jo nepietika laika. Apsolījām, ka būs otrā daļa, un te tā ir! Dermatoloģe Lauma Valeine pie mums viesojās arī pirmajā sērijā, kur otrs viesis bija endokrinologs Valdis Pīrāgs. Šoreiz viņai pievienojas kardiologs Roberts Feders.

Novecošana ir dabisks un arī neizbēgams process, kas skar visus dzīvos organismus. Un tomēr mēs to gribam pēc iespējas attālināt, pat apturēt. Vai vismaz izskatīties jaunāki par saviem gadiem. Te šis tas ir sakāms kardiologam Federam – jārunā par to, ko tad vispār saprotam ar novecošanos un pretnovecošanos. "Viens no mērķiem ir izskatīties jaunākam, taču arī tas ir salīdzinoši subjektīvi un ne vienmēr liecina par ķermeņa vai kādas struktūras jaunību. Āda var izskatīties skaistāka, pat ja tā nav vesela. Es kā piemēru varu minēt sirds vizuālo izskatu – tā spēj funkcionāli strādāt normāli arī tad, kad jau ir slima."

Feders kā piemēru min tenisistu Endiju Mareju, kas nesen noslēdza profesionālā tenisista karjeru. Viņš turpināja spēlēt tenisu augstā līmenī arī pēc tam, kad jau bija pārcietis gūžas operāciju un ticis pie gūžas protēzes. "Fiziski spēcīgs vīrietis, kas sporto, bet viņa ķermenis vairs nav vesels. Viņam agrā jaunībā mainīta gūža, ko īsti vairs nevar saukt par normālu novecošanās procesu," spriež kardiologs.

Atkāpjoties no sporta traumām, taujājām, kas tad vēl ir lielākie ienaidnieki veselīgai novecošanai. Vai kādas kaitīgas vielas, apkārtējās vides ietekme? Vai tie, kas daudz smēķē un daudz der, piemēram, kafiju, novecos straujāk? Feders te piemin hormēzi. Ar šo fenomenu saprot dažu ķīmisku vielu kaitīgumu dzīvam organismam lielos daudzumos, bet labvēlīgu iedarbību nelielos daudzumos. "Ja savu ķermeni pakļaujam mazliet kaitīgām vielām un ietekmei, varam panākt kaut kādus pozitīvus efektus. Ķermenis uzlabo adaptīvās spējas, spēj cīnīties ar dažādām problēmām. Šis fenomens atspoguļo to, ka vislielākās grūtības ir praktizēt sabalansētu dzīvesstilu. Mums parasti ir viens ekstrēms vai otrs ekstrēms. Veselības formula ir kaut kur pa vidu, un tā ir visneinteresantākā lieta. Mani pacienti bieži ir atkarību cilvēki. Daļai tā ir smēķēšana un alkohols, bet daļai tā ir atkarība no superveselīga dzīvesstila. Arī tas nav gluži veselīgi."

Industrija nesnauž un sola arvien jaunus risinājumus, kā apmānīt pārējos un noslēpt to skaitli, par ko skaudri atgādina dzimšanas datums pasē. Lauma Valeine apstiprina – jā, ir ārīgi lietojami līdzekļi, kas var palīdzēt izskatīties jaunākiem. "Zinātne nesnauž. Kopš pēdējo reizi tikāmies, šajā jomā ir pāris atklājumi un pāris vielas. Jaunākais, ar ko varu padalīties – zinātnieki ir 15 gadu pētījumu rezultātā atklājuši, ka mēs varam tik tiešām ietekmēt ādas novecošanos, ietekmējot tā saucamo epigenomu jeb mazināt epiģenētiskās, ar aci redzamās novecošanās pazīmes. Ar īpaša seruma palīdzību. Par to mēs visi drīz uzzināsim."

Taču ir arī lietas, ko katrs pats var darīt, lai izskatītos ja ne gluži jaunāks vai jaunāka, tad vismaz atbilstoši saviem gadiem. Viens no lielākajiem ļaundariem ir alkohols. "Tas mūs dehidratē, pastiprināti izvada šķidrumu." Ilgstošas lietošanas rezultātā pēdas paliek sejā – sejas āda kļūst pietūkusi, jo audi netiek pie normāla šķidruma. "Veidojas audu tūskainība, kas ir kā kompensatora reakcija. Sievietei sejā tiešām var redzēt, ka viņa lieto alkoholu. Taču viss ir par un ap daudzumu. Ja tas tiek darīts mēreni, sejas āda necietīs," cilvēkus, kas reizi pa reizei atļaujas kādu glāzi vīna vai cita alkoholiska dzēriena, mierina dermatoloģe.

Vēl bez tādiem pašsaprotami kaitīgiem ieradumiem kā pārmērīga alkohola lietošana un smēķēšana, bažas raisa arī nepamatota un nepareiza rūpēšanās par savu ādu. Pēdējā laika tendences liecina, ka "anti-age" industrijas vilinājums ir sasniedzis arī to sabiedrības daļu, kas pavisam nav mērķauditorija un kurai par novecošanos vēl nebūtu jāsatraucas – bērnus.

"Mani kā ārstu un kā mammu visvairāk satrauc tas, ka bērni sāk lietot kosmētiskos līdzekļus, kas ir viņiem nepiemēroti, nepiemēroti bērna ādai. Mazas meitenes sāk lietot serumus, krēmus, kas paredzēti nobriedušai ādai. Ir fenomens "Sephora Kids". Ir šāda populāra kosmētikas veikalu ķēde "Sephora", kas ir visu meiteņu sapnis. Runājam par 10, 12, 14 gadus vecām meitenēm, kas veikalos pērk neskaitāmus kosmētikas līdzekļus. Iedvesmas avoti un elki ir dažādi jaunieši no "TikTok", slavenu dziedātāju, aktieru bērni, trendseteri. Man pēdējā gada laikā vairākas izmisušas pacientes teikušas: "Atvedīšu meitu, jo netieku galā! Mani vairs neņem galvā un smērē visu pēc kārtas." Sākot ar hialuronskābi saturošiem līdzekļiem, kas lielu kaitējumu nenodarīs, līdz pat retinolam vai citām ļoti aktīvām vielām, kas nav vajadzīgas. Tās pat nobriedušai ādai jālieto ļoti stingri pēc protokola tikai kursu veidā. Šī ir tendence, kas ir ļoti satraucoša," neslēpj ārste. Viņa var tikai izglītot un skaidrot, ka bērnu un pusaudžu vecumā ādai ir pilnīgi citas vajadzības. "Aizliegt to nevar, tas radīs vēl lielāku pretestību."

Raidījumā diskutējam, no cik gadu vecuma tad ir pieņemams sākt uztraukties par novecošanos un lietot "anti-age" kosmētiku. Vai pieres raukšana novedīs pie grumbām, un kāpēc cilvēki uz sejas liek gliemežus?

Raidījumu klausies "Spotify", "Apple Podcasts" kā arī citās podkāstu platformās. Video formātā tas skatāms "YouTube".

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".