Dzīvība ir apbrīnojama – tā visur atradīs ceļu, ja vien būs kaut vismazākā iespēja. Un nevajag pat gaismu un gaisu. Nupat dzīvības sīkstums atkal pārsteidzis zinātniekus – nelielos dobumos klintī, kas bijuši pilnībā izolēti divus miljardus gadu, atklātas dzīvu mikrobu kolonijas. Iepriekšējais izolētu mikrobu koloniju vecuma rekords bija "nieka" 100 miljoni gadu, raksta zinātniskais portāls "Science Alert".
Iezis, kurā atrasta aizvēsturisko mikroorganismu kolonija, iegūts Dienvidāfrikā, Bušveldas vulkāna kompleksā. Šis apgabals pazīstams ar bagātīgajām rūdas atradnēm, teikts Tokijas Universitātes izplatītajā paziņojumā. Šis ir vecākais dzīvu mikrobu paraugs, kas līdz šim atklāts senajos iežos. Konkrētais iežu paraugs nāk no 15 metru dziļuma.
"Mēs nezinājām, vai divus miljardus gadus veci akmeņi var būt apdzīvoti. Līdz šim vecākais ģeoloģiskais slānis, kurā tika atrasti dzīvi mikroorganismi, bija 100 miljonus gadus veca iegula okeāna dibenā, tāpēc šis ir ļoti aizraujošs atklājums," Tokijas Universitātes paziņojumā uzsver Johejs Suzuki, pētījuma vadošais autors un Tokijas Universitātes Zinātņu augstskolas asociētais profesors. "Pētot šādu mikrobu genomus, mēs, iespējams, varēsim izprast ļoti agrīnas dzīvības attīstību uz Zemes."
Lai pārliecinātos, ka paraugā atrastie mikrobi tiešām tur dzīvojuši, nevis ir piesārņojums no ārējās vides, zinātnieki analīzei izmantoja pirms vairākiem gadiem pašu izstrādātu paņēmienu – ieža serdenis pirms analīzes vispirms tika kārtīgi sterilizēts. Nekas uz tā virsmas nepalika dzīvs. Pēc tam paraugu varēja sadalīt gabalos un ar lielu pārliecību teikt, ka iekšā atrastais tur tiešām bijis pirms tam, nevis radies ārēja piesārņojuma rezultātā.
Sterilā vidē šķēlēs sazāģēto paraugu zinātnieki iekrāsoja ar īpašu krāsvielu, kas reaģē uz DNS. Ja paraugā ir DNS, tad šīs vietas pēc tam labi redzamas, izmantojot infrasarkanās spektroskopijas analīzes metodes.
Ieža serdenī atrasti arī māli, kas nodrošināja mikrobiem vielmaiņai nepieciešamo organisko un neorganisko materiālu. Māls arī mikrobu apdzīvotās kabatas pilnībā bija "noplombējis", izolējot tās no apkārtējās vides.
Šādās izolētās pazemes kabatās mikrobiem ir tendence attīstīties lēnāk, jo tos neietekmē daudzi no stresa faktoriem, kas virzīja evolūciju vairāk apdzīvotos biotopos.
Pētījumi par šiem mikrobiem varētu palīdzēt labāk izprast ļoti agrīno dzīvības evolūciju, kā arī ārpuszemes dzīvības meklēšanu līdzīgos senu iežu paraugos, kas atvesti, piemēram, no Marsa, norāda universitāte. Tas ļauj cerēt, ka arī uz Marsa pazemē joprojām varētu būt dzīvas mikrobu kolonijas, kas spēj izdzīvot vēl ilgi pēc tam, kad ūdens uz Marsa virsmas šķidrā veidā vairs nav atrodams.
"Mani ļoti interesē pazemes mikrobu eksistence ne tikai uz Zemes, bet arī iespēja tos atrast uz citām planētām," sacīja Suzuki. "Paredzēts, ka NASA Marsa rovers "Perseverance" atvedīs iežus, kuru vecums ir līdzīgs tiem, kurus mēs izmantojām šajā pētījumā. Mikrobu dzīvības atrašana divus miljardus senos Zemes paraugos mani sajūsmina iedomājoties, ko mēs varētu atrast Marsa paraugos!"
Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā "Microbial Ecology".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
