Kaķi nav nekādi klusētāji, viņi izdod dažādas skaņas: murrā, šņāc, ņaud, bet reizēm, sēžot pie loga un redzot aiz tā "medījumu", čirkst, pie viena klabinot zobus. Ko nozīmē šī dīvainā skaņa?
Zinātnieki pētījumos noskaidrojuši, ka kaķi izmanto dažādas skaņas komunikācijai ar sugas brāļiem, citiem dzīvniekiem un arī cilvēkiem. Ar ņaudēšanu viņi saimniekam liek saprast, ka grib uzmanību vai barības trauciņš tukšs, savukārt šņākšana un ņurdošā rūkšana uz citiem kaķiem vai dzīvniekiem norāda uz stresu un dusmām. Bet kā ir ar kluso čirkstēšanu, ko kaķi dažkārt rada, redzot "medījumu", kam netiek klāt?
"Grūti pateikt, kas tieši notiek tajā brīdī, taču tā neizskatās pēc komunikācijas ar cilvēku vai citu dzīvnieku," zinātniskajam portālam "Live Science" skaidro kaķu uzvedības pētniece Mikela Delgado.
Viņa norāda, ka minču neatkarīgais raksturs padara viņus grūti pētāmus laboratorijas apstākļos, tāpēc šī konkrētā uzvedība nekad nav pētīta. Tomēr kaķu īpašniekiem un arī zinātniekiem ir vairāki iespējamie skaidrojumi.
"Viena no versijām ir, ka šī ir frustrācijas ierosināta uzvedība," saka Delgado. "Viņi redz medījumu, taču starp kaķi un kāroto objektu ir barjera." Līdzīgi kā cilvēki, kas pukst un šķendējas, kad ar kaut ko ir neapmierināti, arī šī kaķa čirkstēšana varētu būt līdzīgas emocijas izpausme. "Taču tām nav obligāti jābūt negatīvām emocijām, tas var būt arī uzbudinājums," norāda pētniece.
Šai versijai, kā minējām, nav zinātnisku pierādījumu, un izstrādāt eksperimentus, lai to pārbaudītu, nebūs vienkārši. "Pirmkārt, ir jānoskaidro, kādos apstākļos kaķi čirkst un kā veido šīs skaņas," skaidro Delgado. "Bet vēl sarežģītāka būs kaķa emocionālās reakcijas noteikšana, un, iespējams, būtu jāiekļauj arī daži fizioloģiski stresa mērījumi, piemēram, jāmonitorē stresa hormonu līmenis."
Vēl viena versija ir tāda, ka minkas atver muti, lai uzlabotu ožu. Varbūt "atverot un aizverot muti, viņi mēģina pievadīt vairāk gaisa tam, ko sauc par Jakobsona orgānu," skaidro Vašingtonas Universitātes evolūcijas biologs Džonatans Lososs. Šis sensorais orgāns, kas atrodas kaķim mutes augšpusē, darbojas kā otrs deguns un ļauj dzīvniekam saost vielas, kas atšķiras no tām, ko uztver tikai degunā esošie receptori.
Iespējams, šajā čirkstēšanā, ko pavada zobu klabināšana, gaiss tiek novadīts uz šo orgānu un kaķis tā iegūst vairāk informācijas par vidi, taču tā pati bēda – ir ļoti grūti iekārtot laboratoriju, kurā aizvadīt efektīvus testus šīs hipotēzes pārbaudīšanai.
Vēl viena versija par čirkstēšanu saistīta ar atdarināšanu. Pētījumā noskaidrots, ka mazie Leopardus wiedii sugas savvaļas kaķi Dienvidamerikā un Centrālamerikā rada līdzīgas skaņas, kad mēģina pievilināt medījumu – tamarīnpērtiķus. "Pētnieki norāda, ka šī skaņa ir līdzīga tai, kādas izdod pērtiķi, un vietējie indiāņi stāstīja, ka šis plēsējs bieži atdarina sava medījuma skaņas, lai to pievilinātu," stāsta Lososs.
Mājas kaķa (Felis catus) čirkstēšanā var saklausīt līdzību ar skaņām, ko izdod sīki putni.
Taču, ja neskaita šo vienīgo novērojumu Dienvidamerikā, nav citu ziņu par atdarināšanu savvaļas kaķu sugu uzvedībā, un šīs informācijas trūkumu pētnieks uzskata par būtisku šķērsli mājas kaķu uzvedības izpētei.
"Lielākā daļa mazo kaķu nav pietiekami izpētīti, un mēs daudz ko par tiem nezinām, tostarp par mājas kaķa priekšteci, Ziemeļāfrikas savvaļas kaķi," viņš saka. "Mājas kaķu iepazīšanas atslēga ir daudz labāka izpratne par savvaļas kaķiem, lai mēs zinātu, vai konkrētā uzvedība ir mantota no senčiem vai izveidojusies pēc domesticēšanas."
Pagaidām tas, kāpēc kaķi čirkst, joprojām ir noslēpums, taču Delgado ierosina, ka paši kaķu īpašnieki varētu sniegt svarīgu informāciju, lai palīdzētu atklāt iemeslu. "Mums jāsaprot, uz kādiem dzīvniekiem (vai rotaļlietām) kaķi čirkst un vai viņi to dara gan ārpus mājas, gan iekšā", saka Delgado. "Būtu interesanti aptaujāt kaķu īpašniekus, ko viņi novēro un vai viņu kaķi čirkst."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
