Plakanā Zeme, ķīmiskās trases un indīgās vakcīnas. Pētām, kāpēc cilvēki notic muļķībām  (21)

Gan jau arī tu kādreiz esi ticējis vai aizvien tici kaut kam tādam, ko citi sauktu par sazvērestību teoriju. Kas tā tāda ir? Kā atšķirt patiesu, godīgu interesi izzināt un vēlmi noskaidrot, vai aiz dīvainībām dzīvē neslēpjas kas vairāk par vienkārši sakritību, no īstas sazvērestības teorijas?

Pirmkārt, tas ir vienkāršots skatījums uz pasaules kārtību. Tā ir melnbalta – ir labie pret ļaunajiem. "Tie ļaunie grib mūs paverdzināt, pakļaut, nogalināt. Protams, viņi darbojas slepeni, bet kaut kādā veidā visus mistiski ietekmē. "Augša" pret tautu, parastajiem cilvēkiem. Cirpēji pret aitām," stāsta Hiršs.

Otrkārt, tās nevar pierādīt. Hiršs ilustrē to ar apgalvojumu, ka studijā ir zilonis. Tikai tas nav nedz saredzams, nedz sajūtams, nedz kā citādi pamanāms. Bet ej un pierādi, ka ziloņa te nav! "Tāpat kā sazvērestības teorijas – tās tur ir, bet pierādīt nevar. Tās ir tik slepenas, spēcīgas un efektīvas."

Īstu problēmu gadījumā kaut kādi pierādījumi būs – un par to runās pētnieki, žurnālisti, skeptiķi. Tieši pierādījumi ir tas, kas atšķir reālu slepenu darbību vai sazvērēšanos no sazvērestību teorijas. Tāpēc arī uz jautājumu: "Bet kā ar tām teorijām, kas beigās izrādījās patiesība?" vairumā gadījumu var atbildēt – kad tas notika, par tām neviens nerunāja. Pierādījumi nāca pēc tam, un pēc tam daļa sabiedrības šos gadījumus izmanto, lai leģitimizētu šobrīd aktuālās sazvērestības teorijas.

Par ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) programmu "MKUltra" sabiedrība neko nezināja līdz pat 1975. gadam, kad projekts jau sen bija apturēts un kad par to ziņoja ASV Senāta speciāli izveidota izmeklēšanas komiteja. 50. un 60. gados gluži nebija tā, ka virtuvēs un bāros "apgaismotie" stāstīja par slepeniem CIP prāta kontroles eksperimentiem, ko viņi ir atkoduši. Bet pēc faktu nākšanas klajā var uzvesties tā, it kā jau vienmēr esam zinājuši par šo slepeno darbību. Līdzīgi arī ar Votergeitas skandālu – to atmaskoja žurnālisti, bet pirms tam gluži nebija tā, ka visi detalizēti stāstīja par konkrētām Ričarda Niksona un viņa līdzgaitnieku nelikumīgajām darbībām.

Īstas sazvērestības ir sazvērestības, jo tām ir pierādījumi. Sazvērestību teorijas ir kā neredzamais zilonis istabā. Tu vari iestāstīt, ka tas tur ir, bet pierādīt to nevar.

Kāpēc cilvēki, kas nav nedz dumji, nedz kā citādi "kaut kādi trakie", mēdz noticēt sazvērestības teorijām? Cēloņi un motivācija var būt dažāda. Hiršs min kontroles lokusu – tas ir indivīda subjektīvs priekšstats par to, kādi apstākļi (iekšēji vai ārēji) nosaka viņa izturēšanos. Tas ir stāsts par kontroles sajūtu, savas dzīves kontrolēšanu. Pasaule nav melnbalta, tā ir sarežģīta. Ja cilvēks jūtas apjucis, nejūtas kontrolē pār savu dzīvi, nesaprot, kas notiek, tad sazvērestības teorijas ir viens avots, kas palīdz radīt šo ilūziju par kontroli un izpratni. "Tās dod skaidru atbildi par visu pasaulē notiekošo. Lai kas notiktu – cilvēkam neveicas darbā vai dzīvē vispār – re, vainīga elite, ebreji, Soross! Viss, kas notiek, ir izskaidrojams. Tu zini, kāpēc tev iet slikti, kāpēc pasaulē notiek tas, kas notiek. Visiem procesiem ir vienkāršs skaidrojums," stāsta pētnieks.

Nereti cilvēks var būt kritiski domājošs kaut kādās dzīves jomās, bet citās – iekrist sazvērestību teoriju maldos. Reizēm kaut kādi aizmetņi jau bijuši iepriekš. Hiršs min, ka nosliece izmantot alternatīvās medicīnas metodes var pavērt cilvēkam durvis uz alternatīvu pasaules redzējumu vispār. Kas sākās kā pārliecība par homeopātijas efektivitāti, var beigties ar uzskatu, ka pierādījumos balstīta "mainstream" medicīna vispār neko neārstē. "Kaut kādās specifiskās jomās šie cilvēki var būt kritiski domājoši, bet tad viņi ņem un nopērk maģisko veselības aproci."

"Re:Check" vaditāja Evita Puriņa min, ka sazvērestību teorijas ir tāds fenomens, ko izskaidrot vispār ir grūti. "Tas ir tik daudz, tik dažādas, tik pretrunīgas." Tās var rasties tur, kur nav šo vienkāršo atbilžu. Kur noticis kas jūtīgs, nepatīkams. Liela traģēdija vai spējas pārmaiņas, kas ietekmē lielu skaitu cilvēku. Piemēram, tā pati Covid-19 pandēmija. Tomēr reizēm tās rodas šķietami no "zila gaisa". Puriņa min Satversmes oriģināla meklētājus. Teorija, kas radās gaužām vinekārši – cilvēks ierunāja video, kurā stāsta, ka aizgājis uz arhīvu, un tur nevarēja uzrādīt Satversmes oriģinālu. Tātad valsts neeksistējot. Tomēr nekā oriģināla Satversmes oriģināla meklētājos nav.

Bieži vien cilvēki, kas pārējos dēvē par viegli vadāmām "aitām", bet paši sevi uzskata par tiem, kas "redz cauri meliem", ne ar ko īpašu neizceļas. Daudzas no sazvērestības teorijām vienkārši ir lokalizēta kopija Krievijā, ASV, citās valstīs izplatītiem uzskatiem.

"Teorija, ka Latvija nav īsta valsts, nav nekas fundamentāli jauns," atgādina Hiršs. Jau 90. gados tika spriests, ka Igaunijā neatkarību atjaunoja Augstākā padome kopā ar Tautas padomi, bet Latvijā – tikai Augstākā padome. "Kā tad okupācijas režīma iestāde var atjaunot neatkarību? Sazvērestības teorija, ka Latvijas valsts nav leģitīma, nav nekas jauns," stāsta pētnieks.

Ir naivi uzskatīt, ka pietiks ar faktiem un vienu sarunu, lai mainītu sazvērestību teorijās ieslīguša cilvēka uzskatus. Vienkārša risinājuma nav. Politkorektākais būtu uzdot jautājumus, mēģināt sarunāties un izrpast šo cilvēku. "Bet būsim reāli – būs tas trakais opis, ar kuru tu vari vienreiz, otrreiz parunāt, bet tad tev vienkārši apniks un tu mēģināsi to tēmu labāk ignorēt," bilst Hiršs. Ar šiem cilvēkiem nav viegli diskutēt, viņi ir emocionāli ļoti uzlādēti un pārliecināti, ka viss ir slikti, briesmīgi. Ieklausīšanās nav maģisks risinājums. Ir pat pētījumi, kas liecina – nostrādāt var arī pretējais.

Pats Hiršs savulaik ticējis vairākām sazvērestības teorijām, līdz cilvēks, kas viņa dzīvē bija autoritāte, "nolika pie vietas" ar izsmiešanu. "Tu taču neko nezini, tev nav izglītības, bet tu stāsti, ka pasaule strādā tieši tā un tā. Tu 18 gados nezini, kas ir Latvijas Republikas Ārlietu ministrs, bet stāsti par globālām sazvērestībām. Man tas nostrādāja, ka pateica – tu reāli esi lohs!" smejas Hiršs.

Taču jau atkal – šī nav "sudraba lode". Daļai cilvēku šāda pieeja palīdzēs tieši nostiprināt viņa uzskatus, ieslēgsies aizsargreakcija. "Mehānismi, kā cilvēki maina savus uzskatus, ir dažādi. Tie nav viegli un vienkārši."

Jānis mēģina viesiem "nopārdot" savu teoriju par Liepājas āpša likteni.

Puriņa piebilst, ka ne vienmēr cilvēks ar uzskatiem, kas gluži neatbilst faktiem un pierādījumiem, ir sazvērestību teoriju fans. Piemēram, runājot par to pašu vakcināciju, kas daudziem ir ļoti emocionāli pielādēts temats, "lielā daļā gadījumu tiešām ir bailes". "Kaut kas ir dzirdēts, cilvēks zina, ka no vakcīnām var būt arī blaknes, un viņam tiešām ir bail savu mazo, nevarīgo bērniņu vakcinēt," stāsta Puriņa. Ar šiem cilvēkiem var un vajag runāt. Ir bijuši gadījumi, kur cilvēki reiz baidījušies, bet pēc sarunas ar mediķi, kas spējis iejūtīgi uzklausīt bažas un izskaidrot, cilvēki savus uzskatus maina.

Šajā epizodē uzzināsi arī to, kādas ir abu viesu mīļākās sazvērestības teorijas. Kāpēc tos, kas nav pārliecināti par vakcīnu drošumu, nevajadzētu automātiski mest vienā katlā ar plakanzemiešiem un ķīmisko trašu meklētājiem? Kā sociālie tīkli ietekmējuši sazvērestību teoriju izplatību? Vai sazvērestības teoriju ir viegli radīt no nulles? Un kāpēc Jāņa teorija par hibernējušos āpsi diez vai kļūs populāra? Raidījums pieejams "Spotify", "Apple Podcasts" un "YouTube".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".