Zinātniekus izbrīna kārtējais dzelmes iemītnieku talants

Jaunākais atklājums, kas šokējis zinātniekus, nāk no medūzām. Pētnieki atklāja, ka Mnemiopsis leidyi sugas medūzas, ja tiek ievainotas, var sapludināt ķermeņus kopā un izveidot vienotu organismu. Unikālā adaptācija, kas ietver nervu un gremošanas sistēmu saplūšanu, nekad nav novērota nevienai citai sugai, raksta zinātniskais portāls "Live Science".

"Es biju tik satraukts, kad viņas atradu! Uzreiz aiznesu parādīt pārējiem laboratorijā," "Live Science" atklāja pētījuma vadošais autors, Eksteras Universitātes un Japānas valsts Dabaszinātņu institūta evolucionārais biologs Kei Dzokura.

Mnemiopsis leidyi ir recekļveida, lāses formas radījumi ar maziem, ķemmei līdzīgiem taustekļiem. Šie dzīvnieki dzelmē rada gaismas displejus, izgaismojot konkrētas šūnas to caurspīdīgajā ķermenī. Viņi bieži tiek uzskatīti par vieniem no dīvainākajām jūras radībām, un tiek uzskatīts, ka tie ir viens no vissenākajiem cilvēces priekštečiem.

Pētījumā, kas 7. oktobrī publicēts zinātniskajā žurnālā "Current Biology", zinātnieki apraksta, kā viņi veica rutīnas pētījumus par Mnemiopsis leidyi, kad atklāja, ka laboratorijas tvertnē trūkst viena testa subjekta. Pēc tam komanda pamanīja, ka viena no medūzām ir neparasti liela. Rūpīgāk pārbaudot, viņi saprata, ka patiesībā tie ir divi savstarpēji saistīti indivīdi, kuriem "nav redzamu atšķirību".

Pētnieki pieļāva, ka šī saplūšana ir iepriekš nezināma adaptācija, ko izraisīja abi dzīvnieki, kas bija guvuši ievainojumus. Lai to pierādītu, viņi mēģināja atkārtot saplūšanas procesu, 20 indivīdiem noņemot nelielas ķermeņu daļas un pēc tam novietojot tos blakus vienu otram: deviņi pāri veiksmīgi saauga kopā. Pētnieki uzsver, ka mākslīgi radītās traumas ir "nelielas", salīdzinot ar tām, kuras dzīvnieki varētu gūt savvaļas apstākļos.

Ievainotās medūzas saplūda ātri, pilno ciklu pabeidzot 24 stundu laikā. Divas stundas pēc procesa pabeigšanas medūzas demonstrēja, ka to nervu sistēma ir pilnībā sinhronizējusies, atbildot uz ārēju stimulu. Straujā integrācija saistīta ar medūzu unikālajām nervu šūnām, kas savienojas pilnīgi atšķirīgi no jebkuru citu dzīvnieku neironiem.

Pētnieki savienotajām medūzām izbaroja fluorescējošas garneles, lai pārbaudītu, vai saplūdušas arī abu medūzu gremošanas sistēmas. Barība, ko uzņēma viena medūza, izvirzījās pa abiem kuņģiem, novēroja pētnieki.

Lai arī dzīvnieki saplūduši, tie tomēr nav viens organisms, jo katrai medūzai ir sava DNS un tās nespēj nodot nākamajai paaudzei savu "unikālo morfoloģiju", saka Dzokura. "Tomēr, skatoties kā šie apvienotie indivīdi peld, viņi tiešām uzvedas kā vienots organisms, tāpēc nebūs nepareizi tos par tādu uzskatīt." Pētījumā zinātnieki šos organismus bieži dēvē par "vienu vienību".

Pētnieki uzskata, ka šis ir pirmais zināmais gadījums, kad organismi spēj saplūst kopā šādā veidā. "Līdz šim nav saņemti ziņojumi par šāda veida saplūšanu citām sugām," saka Dzokura.

Viņš piebilda, ka šāda ķemmju medūzu uzvedība palikusi nepamanīta, jo savvaļā tas, iespējams, ir ārkārtīgi reti sastopams. Ievainotajiem indivīdiem ir jāatrodas tuvu viens otram, lai saplūšana notiktu, kas ir daudz mazāk iespējams dzelmē. Šīs medūzu sugas arī spēj atgūties no traumām, atjaunojot zaudētās ķermeņa daļas un apgriezt novecošanās procesu, kas padara saplūšanu ar citiem indivīdiem mazāk svarīgu.

Lielākā daļa sapludināto medūzu pāru joprojām bija dzīvi pēc trim nedēļām, kad pētījums beidzās finansējuma trūkuma dēļ. Tomēr Dzokuram ir aizdomas, ka tās varēja izdzīvot daudz ilgāk. Viņš arī pieļauj, ka varētu saplūst vairāk nekā divi ievainoti indivīdi, lai gan komanda to vēl nav pārbaudījusi.

Zinātnieki tagad gatavojas sākt līdzīgu pētījumu ar indivīdiem no citas medūzu sugas, Bolinopsis mikado, lai noskaidrotu, vai arī tās spēj saplūst vienā.