"Kāpēc tiek noklusēti un slēpti fakti par medicīnas nozares kļūdām, tajā skaitā arī par vakcināciju? Šāda rīcība rada aizdomas un labu augsni sazvērestības teoriju popularizētājiem." Uz šādu apgalvojumu atbildi gribēja saņemt kāds raidījuma "Zinātne vai muļķības" klausītājs epizodē, kurā runājām par dezinformācijas izplatību. Jautājums labi ļauj ilustrēt bieži izmantotas kļūdainas loģikas un argumentācijas paņēmienu.
Proti, nevis tiek uzdots jautājums, vai medicīnas nozare slēpj un ir slēpusi faktus par kāda konkrēta preparāta vai procedūras kaitīgumu, kāda konkrēta mediķa vai slimnīcas pieļautajām kļūdām, bet tas tiek pausts kā apgalvojums, par kuru tad jāskaidrojas un jātaisnojas. Iesākot jautājumu ar "kāpēc medicīnas nozare slēpj kļūdas", jautājuma uzdevējs sagaida, ka pirmo jautājuma daļu atbildētājam nu nākas pieņemt kā faktu un uzmanību novirzīt vien uz otro daļu – vai šāda slēpšana nerada pamatu apšaubīt medicīnas nozari kopumā. Kaut patiesībā būtu jāsāk ar to, vai tad tiešām šīs kļūdas tiek slēptas?
"Nav tā, ka par medicīnas kļūdām ļoti klusētu. Dažreiz varbūt kaut kas tiek pavilkts garumā, bet stāsti par kļūdām ir bijuši daudz," raidījumā klāsta "Re:Check" vadītāja Evita Puriņa. Viņa atminas neseno gadījumu, kad no pneimokoku infekcijas miris pilnībā vakcinēts bērns. Arī izskanējuši apgalvojumi, ka "par to nerunāja, neviens to necēla augšā, kāpēc vakcinēts bērns nomira. Bet runāja. Cēla augšā, un vakcīnu nomainīja."
Veltot vien dažas sekundes sava laika, itin viegli par to var atrast ziņas visos lielākajos Latvijas medijos, tostarp sabiedriskajā medijā, arī "Delfi" par to vēstīja.
"Ja tu nekam neseko līdzi, tad tavā informācijas telpā par to arī nav runāts," tā dēvēto informācijas burbuļu sekas komentē dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs. "Un tad, kad tev kāds pasaka, ka neviens par to nerunā, jā – tavā pasaulē neviens nav runājis. Tas nenozīmē, ka ārā ir vakuums un visu noklusē."
Ja vien ir vēlme, var iepazīties par ar katru individuālu pacienta ziņojumu par blaknēm, kas, iespējams, saistītas ar kādu preparātu vai vakcīnu. Vajag tikai gribētu uzzināt. Pēdējos gados, protams, "par blaknēm nerunā, tā slēpj" visvairāk tika minēts saistībā ar vakcīnām pret Covid-19. Taču te ir saite uz datu bāzi, kur apkopoti Eiropas Savienības valstīs saņemtie ziņojumi par iespējamajām blaknēm. Jāspiež uz burta C, jāizvēlas sev interesējošā Covid-19 vakcīna. Pēc tam var aplūkot gan apkopotu statistiku, gan arī katru individuālu gadījumu. Var tos filtrēt pēc gada, ziņoto blakņu smaguma pakāpes un citiem parametriem.
Puriņa arī norāda uz klaju pretrunu, kas nereti izskan "neviens par to nerunā" apgalvojumu paudējos. Šāda retorika bieži ir populāra populistisku politiķu vidū, ka "pamatstraumes mediji" par to nerunā. "Tie paši cilvēki arī apgalvo, ka Latvijas medijus nemaz nepatērē, bet vienlaikus stāsta, ka "Panorāma" par to un to nemaz nerunā. Kā tad tu vari to zināt, ja "Panorāmu" neskaties?"
Ikdienā bieži saskaramies dažādām loģikas kļūdām – gan savā, gan citu domāšanā. Šo kļūdu atpazīšana un izprašana var apgrūtināt dezinformatoru darbu un pasargāt no uzķeršanās uz maldinošiem vēstījumiem. Viens no rīkiem, kas var palīdzēt, ir Latvijas zinātniskā skepticisma aktīvistu grupa "SkeptiCafe" iztulkotais ceļvedis, kurā uzskaitītas izplatītākās argumentācijas kļūdas.
Savukārt vairāk par to, kādi ir tipiski sazvērestības teorijas elementi, kā to atšķirt no patiesas intereses un jautājumu uzdošanas, un kā sociālie tīkli ietekmējuši sazvērestību teoriju izplatību, klausies raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē ar Mārtiņu Hiršu un Evitu Puriņu. Tā atrodama "Spotify", "Apple Podcasts" un "YouTube".
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
