Raidījuma "Zinātne vai muļķības" komanda ļoti grib ticēt piecu sekunžu likumam, kas vēsta – ja ēdiens nomests zemē, bet tu to paspēj pacelt piecu sekunžu laikā, var droši ēst. Kaitīgie mikroorganismi nebūs paspējuši "apsēst" tavu sviestmaizi vai konfekti. Taisnība vai mīts? To šajā raidījuma epizodē, kas tapusi sadarbībā ar zinātnisko institūtu BIOR, taujājām pārtikas drošības speciālistēm.
Gandrīz katrs būs dzirdējis par piecu (reizēm arī trīs) sekunžu likumu. Ja nomet zemē ēdamo, bet paspēj to ātri pacelt, tad vari ēst – nekas slikts nenotiks. Kur šim uzskatam, kas nu jau populārajā kultūrā ieguvis "likuma" spēku, meklējamas saknes – to precīzi laikam nepateiks neviens. Mēļo, ka tas mutvārdu kultūrā eksistējis pat no Čingishana laikiem. Par to grāmatā "Did You Just Eat That?" savulaik rakstījis pārtikas pētnieks Pols Dosons. Kad tieši izdomāts, ka mikroorganismi "gaida" precīzi noteiktu sekunžu skaitu? Daži uzskata, ka pirmā rakstiskā liecība ir 1995. gada grāmatā "Wanted: Rowing Coach", kur minēts divdesmit sekunžu likums.
Lai vai kā būtu, svarīgākais jautājums – vai šis "likums" tiešām ir jāņem vērā. BIOR direktore Olga Valciņa un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas institūta docente Liene Ozola ir vienisprātis – tās ir muļķības.
"Iedomājaties šķīvi, kas ir vienmērīgā kārtiņā izsmērēts ar pastēti. Uzmetat uz šķīvja maizes šķēli. Pat ja pacelsiet sekundes simtdaļas laikā, kaut kas tāpat paspēs pielipt," saka Valciņa. Šis likums viņas ieskatā ir "patīkama ilūzija".
Vai tas nozīmē, ka neko zemē nokritušu ēst nedrīkst? Tā gluži nav. Ja esi savās mājās, grīda ir tīra un neviens pa to ar dubļainām, netīrām kājām nav bradājis, tad nekāda liela ļaunuma nebūs. Taču ja gardais kumoss no rokām izkritis veikalā, kur staigā tūkstošiem cilvēku... "Ja jums patīk ticēt piecu sekunžu likumam, nu, tad ticiet!" saka Valciņa. "Viss atkarīgs no tā, cik tīra ir grīda," apstiprina arī Ozola.
Piecu sekunžu likumu ar zinātniskām metodēm 2016. gadā pārbaudījusi Robina Miranda, tolaik doktorante Rutgera Universitātē. Viņa četrus dažādus ēdienus – arbūza gabaliņu, maizi, sviestmaizi un želejas konfektes – metodiski meta zemē uz četrām dažādām virsmām, kādas tipiski sastopamas virtuvē. Tās bija nerūsējošais tērauds, flīzes, koks un paklājs. Ēdiens tika pacelts pēc mazāk nekā sekundes, piecām sekundēm, 30 sekundēm un piecām minūtēm, lai mērītu, cik tad daudz mikroorganismu uz ēdiena tikuši no katras virsmas un katrā laika sprīdī. Rezultāti, protams, atšķīrās atkarībā no ēdiena, virsmas un uz virsmas pavadītā laika, taču faktiski visos gadījumos kaut neliela mikrobu pārnese notika acumirklī, līdzīgi kā Valciņas minētajā piemērā ar pastēti. Neizbrīna arī, ka vislabāk baktērijas "savāca" mitrākais no šiem ēdieniem – arbūzs.
Visu sarunu par drošu pārtiku vari klausīties platformās "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī skatīties "YouTube". Ar ekspertēm raidījumā spriežam par to, ko darīt ar vecu kefīru, ja tas jau no paša sākuma ir skābs. Kādas ir lielākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj ēdienu uzglabāšanā? Vai no veikala pārnesti augļi jāmazgā ar ziepēm? Un – ko iesākt ar 25 gadus vecu lazanju?
Zinātniskais institūts BIOR ir valsts nozīmes pētniecības centrs, kas izstrādā inovatīvas pētniecības metodes un rada jaunas, praktiski pielietojamas zināšanas dažādās jomās. Sadarbībā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi Latvijā jau ceturto gadu tiek rīkota kampaņa par pārtikas drošību "Safe2Eat" jeb par pārtiku bez riskiem veselībai. Tā norisināsies līdz oktobra beigām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
