Pētījums atklāj kaitējumu, ko cukurs pirmajos trīs bērna dzīves gados nodara veselībai nākotnē

Ja ne pēckara skaudrā ekonomiskā situācija, tad šis pētījums nebūtu tapis. Vēl astoņus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām, Apvienotajā Karalistē cukurs un saldumi bija deficīta prece, ko varēja iegādāties tikai ar taloniem. Taču cilvēkiem našķoties patīk – to apliecināja 1949. gads, kad ierobežojumi saldumiem (izņemot cukuru) uz laiku tika atcelti. Kārumu veikali piedzīvoja pamatīgu "uzlidojumu", un ierobežojumus nācās atjaunot uz vēl vairākiem gadiem, līdz tie beidzot tika atcelti 1953. gadā. Pirms ierobežojumu atcelšanas vidēji briti patērēja 41 gramu cukura dienā. Pēc 1953. gada šis rādītājs acumirklī dubultojās līdz 80 gramiem dienā.

Kas tā laika britiem neērtības, tas mūsdienu zinātniekiem – unikāla, izcila iespēja būtiskiem pētījumiem par bērnības dienu uztura nozīmi un ietekmi uz cilvēka veselību turpmākā dzīvē. Apvienotās Karalistes medicīnas datubāze "BioBank" ir īsta dārgumu lāde pētījumiem, kuros tiek meklētas korelācijas starp dzīvesveidu un dažādiem veselības parametriem. Zinātnieki atlasīja datus par aptuveni 60 tūkstošiem pacientu, kas dzimuši laika posmā starp 1951. un 1956. gadu. Proti, dažus gadus pirms un dažus gadus pēc cukura ierobežojumu atcelšanas. Salīdzinot slimības vēstures tiem cilvēkiem, kas dzimuši pirms un pēc ierobežojumu atcelšanas, Dienvidkalifornijas Universitātes zinātnieku komanda noteica vairākas būtiskas tendences.

Rezultāti liecina, ka tiem, kas pirmās 1000 dienas pēc piedzimšanas pavadījuši laikā, kad cukura patēriņš britiem bija ierobežots, bija par 35 procentiem mazāks risks dzīves laikā saslimt ar otrā tipa diabētu. Tāpat šo cilvēku vidū bija arī par 20 procentiem mazāk tādu, kam problēmas sagādāja augsts asinsspiediens.

Pētījumos līdz šim jau secināts, ka topošās mātes uzturs grūtniecības laikā ietekmē arī bērna veselību. Ja tas ir ar cukuru bagāts, ir lielāks risks, ka bērnam attīstīsies vielmaiņas traucējumi un būs problēmas ar virssvaru. Taču šis pētījums liecina, ka ļoti būtiska loma ir arī tam, cik daudz cukura ir bērna uzturā arī pirmajos dzīves gados. "Pētījumi liecina, ka vairumam cilvēku patīk salda garša. Taču, ja jau agrā bērnībā patērēts daudz cukura, tad tas var nostiprināt šo tendenci uz našķošanos," raidorganizācija BBC citē pētījuma līdzautori Tadeju Greisneri. Pētniece iedrošina, ka kūka dzimšanas dienā un kāds našķis laiku pa laikam ir prieks, ko var atļauties, taču iesaka jau no pirmajām bērna dzīves dienām pēc iespējas ierobežot cukura patēriņu, lai jaundzimušajam dotu pēc iespējas labāku starta pozīciju turpmākajai dzīvei.

Viņai piekrīt arī Londonas Karaliskās koledžas uzturzinātnes lektore doktore Keitija Dalrimple: "Pētījuma rezultāti apstiprina, ka ir pamats sabiedrības veselības veicināšanas iniciatīvām, kas vērstas uz cukura patēriņa samazināšanu."

Darbs publicēts zinātniskajā žurnālā "Science".