Pēdējais laiks aizlīmēt kameras un izdzēsties no soctīkliem? Kas ir "mirušā interneta" teorija  (2)

"Varbūt tu to nogulēji, bet internets "nomira" pirms pieciem gadiem." Tā 2021. gadā vēsta virsraksts publikācijā izdevumā "The Atlantic". Līdz ar to ideja par "nedzīvu" un botu pārvaldītu internetu, ko gan par "teoriju" nosaukt būtu pagrūti, arī guva plašāku uzmanību ārpus maziem informācijas burbuļiem forumos.

Īsumā – kā vēsta šī uzskata proponenti – internets, vai izsakoties precīzāk, tīmeklis "nomira" kaut kur laika posmā ap 2016.–2017. gadu. Ar "nomiršanu" domāts, ka cilvēkiem tajā nu ir drīzāk patērētāja un virzāma ganāmpulka loma, ne vairs galveno satura radītāju gods. Vairumu datu plūsmas un aktivitātes nu veidojot boti, turklāt ne jau tikai tie, kas pilda tādas tehniskas funkcijas kā mājaslapu darbības pārbaudi vai tamlīdzīgi. Tie ir sociāli boti, kuru virsuzdevums ir manipulēt algoritmus, veicināt patērētāju kultūru un virzīt sabiedrisko domu noteiktā un šo botu radītājiem vēlamā virzienā.

Vai tīmeklis tiešām ir miris? Kibedrošības eksperts un uzņēmuma "Possible Security" vadītājs Kirils Solovjovs par šo ideju uzzinājis un vairāk palasījis vien tad, kad uzaicināts uz šo raidījumu. "Nonācu pie secinājuma – līdzīgi kā ar daudzām lietām, par spīti tam, ka šī teorija ir radīta pilnīgi nepamatoti, realitātē daudz kas atbilst īstenībai pie noteiktām definīcijām un nosacījumiem."

Kā daudzas sazvērestības teorijas, arī šī sākās slēgtos forumos vai nu kā mērķtiecīgi veidots vēstījums, vai kā joks, un ar laiku "aizgāja tautās". Vai tai ir pamatojums? "Viennozīmīgi – ir," uzskata Solovjovs. Taču tā gluži nav teorija šī vārda tiešā nozīmē. "Jau pats termins "mirušā interneta teorija" parāda, ka tas nav zinātnisks termins. Tā runā par tīmekli, nevis par internetu," bilst eksperts. Lai būtu vieglāk nošķirt šīs nianses, Solovjovs vienkāršoti ieskicē – tīmeklis ir viss, ko varam izdarīt savā interneta pārlūkā no datora vai no telefona. Internets ir viss pārējais, kas notiek ārpus pārlūka.

"Es pieņemu, ka šajā teorijā tiek runāts par mirušo tīmekli. Par to es ļoti satraucos, un šī ideja ir pamatota ar nosacījumu, ka runājam par publisko tīmekli. Cilvēku radīts saturs ir pārgājis uz dziļo tīmekli. No kāda 2002. gada līdz 2016. gadam rakstīju blogu, kas nu ir slēgts. Es to vairs nerakstu. Citi cilvēki arī rakstīja brīvā apritē tīmeklī. Nu šis saturs ir pārgājis uz dziļo tīmekli. Cilvēki publicē lietas "Instagram", "Facebook", X, "TikTok". Tīmeklī, kas ir publiski un atvērti pieejams, – man nav datu, bet esmu gatavs derēt, – vairāk nekā puse ir automātiski ģenerēts saturs."

Arī Aiga Andrijanova, mākslīgā intelekta risinājumu izstrādātāja uzņēmumā "Apply", uzskata – zināms pamats bažām ir. Viņa gan nedomā, ka šis īpatsvars ar botu un lielo valodas modeļu radīto saturu ir lielāks par 50%. Tomēr Andrijanova piekrīt – boti plaši tiek izmantoti, lai veidotu noteiktus naratīvus. "Forumos bieži ir problēma, ka tiek veidoti automatizēti konti, kuri izsaka vienu konkrētu viedokli, lai liktu īstiem cilvēkiem domāt, ka šādi uzskata vairums. Es teiktu, ka ir iemesls par to domāt un domāt risinājumus, kā atpazīt šādus kontus. Bet nedomāju, ka tā ir lielākā daļa satura."

Cilvēki pieļauj kļūdas. Varbūt nemaz nebūtu slikti, ja mēs arvien lielāku daļu būtisku funkciju uzticētu botiem? Kāds raidījuma klausītājs jautā – vai un kad mākslīgais intelekts varētu vadīt valsti.

Andrijanova par šādu ideju nav sajūsmā un norāda uz problēmu ar atbildību. Ja lēmumus pieņems mākslīgais intelekts un šie lēmumi izrādīsies slikti un kaitnieciski, kam par to prasīt atbildību? "Kad ejam pie ārstiem, ceram, ka viņi dara mums tikai to labāko un mums palīdzēs. Bet ir situācijas, kad nepalīdz. Lūk, varam iet un kādu vainot. Es ceru, ka nenonāksim līdz situācijai, kad lielais valodu modelis lems par to, kad kādiem likumiem stāties spēkā," spriež mākslīgā intelekta speciāliste.

Solovjovs atgādina, ka pirms lielajiem valodu modeļiem parādījās ekspertu sistēmas. "Vienkāršākais piemērs ir medicīna. Ar mākslīgo intelektu ir tā – pat ja tas neģenerē tekstu, tas ir varbūtisks. Var gadīties tāda atbilde, citreiz citāda. Ekspertu sistēmas ir determinētas. Katru reizi, kad ārsts ievada noteiktus pacienta simptomus, parādās viens un tas pats tops tādā pašā secībā, kas ar šo pacientu varētu būt slikti. Eksperts-ārsts tālāk to var izmantot."

Solovjovs uzskata, ka šādas ekspertu sistēmas gan daļēji varētu izmantot valsts pārvaldē. "Es gribētu. Cilvēki valdībā apsolīja, ka nodokļu izmaiņas vairs nebūs straujas. Sākotnēji piekrita, ka gadu iepriekš vajag nolemt. Tad teica, ka gada sākumā būs. Beigās oktobra vidū uzzinām, ka ceļas kapitāla pieauguma nodoklis par 42% no nākamā gada."

Kādus sociālos tīklus lieto paši eksperti? Vai datoram jāaizklāj vebkamera? Vai telefons tevi nemitīgi noklausās un tā vāc informāciju reklāmdevējiem? Vai drīz policija varēs ielūkoties arī privātās sarakstēs starp diviem cilvēkiem saziņas lietotnēs? Varbūt tie būs speciāli izveidoti policijas boti? Šos un citus jautājumus eksperti skaidro raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē, kuru vari klausīties "Spotify", "Apple Podcasts", kā arī skatīties "YouTube".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".