Vai tiešām daudzinātā suņu līdzība ar saviem saimniekiem ir īsta, nevis tikai urbānā leģenda? Kāda ir veterinārārstu pieredze? Un – vai liels darba suns spēj labi justies arī mazā dzīvoklītī pilsētas centrā? Kas jāņem vērā, apsverot mājdzīvnieka adopciju, lai laimīgs būtu gan dzīvnieks, gan saimnieks? Vai jaukteņi tiešām ir veselīgāki par tīršķirnes dzīvniekiem? Un kāpēc kaķi skrien pievemt tieši paklāju vai segu, nevis laminātu? Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē, kas tapusi sadarbībā ar "PetCity", divi profesionāļi atbild uz populārākajiem jautājumiem un mītiem par mājdzīvniekiem.

Tātad? Ir vai nav?

Ļoti bieži dzirdēts – kāds saimnieks, tāds suns. Vai otrādi. Tā tiešām ir? Līdzīgs izvēlas līdzīgu, vai arī kopā būšanas laikā viens no otra nemanot pārņem kādas rakstura iezīmes? Kādi ir veterinārārstu novērojumi?

Kristaps Reķis no Reķu veterinārās prakses Jūrmalā ir pārliecināts, ka 99 % gadījumu suņiem un to saimniekiem ir līdzības. "Ir daži, kas ir tik līdzīgi, ka gribas viņus nofotografēt. Es arī pasaku – jūs esat kopija viens otram!"

Reķim piekrīt Gusts Indāns, "PetCity" veterinārārsts un pasniedzējs Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē. Viņš smejas, ka bieži, vedot ārā dzīvnieku pēc operācijas, nav jāmeklē, kuram no uzgaidāmajā telpā esošajiem cilvēkiem dzīvnieks jāatdod. Tas ir skaidrs jau tāpat. Indāna ieskatā tas ir tikai likumsakarīgi – gluži kā dzīvē draugus un partnerus, arī dzīvniekus mēs izvēlamies tādus, ar kuriem mums ir kopīgas īpašības un "saskan".

Tiesa, vienmēr ir arī pretstati. Kā to raksturo Reķis – atnāk ļoti maiga būtne, kurai dzīvnieks vienkārši ir īsts zvērs. "Ej klāt, un viņš tev brūk virsū!" Vai arī atnāk čalis, kas ir sūrais vecis, bet suns tāds, ka draudzīgāku ar uguni nesameklēt.

Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

Veterinārārsts Kristaps Reķis piekrīt – tā tiešām ir. Kāds saimnieks, tāds suns.

Starp citu par to, ka līdzīgs meklē līdzīgu, un tāpēc suņi mēdz būt līdzīgi saviem saimniekiem, stāstīts arī iepriekš veiktos zinātniskajos pētījumos.

Kā adoptēt atbildīgi

Būtiska daļa raidījuma tika veltīta jautājumiem par atbildīgu dzīvnieku adopciju. Tostarp Rīgas centrā uz ielām reizi pa reizei var redzēt cilvēkus, kas ved pastaigā arī tādu šķirņu suņus, kurus tipiski saista ar dzīvi plašā privātmājā vai noteiktu darba pienākumu pildīšanu. Kamanu suņi, ganu suņi, dzinējsuņi.

Vai cilvēki spēj objektīvi izvērtēt savas spējas un dzīves apstākļus, adoptējot dzīvnieku? Vai haskijs jutīsies labi nelielā dzīvoklī pilsētas centrā, turklāt tad, ja saimnieks piecas dienas nedēļā visu dienu ir prom darbā, bet suns mājās ir palicis viens?

Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

"Tas ir iespējams, ja 23 stundas diennaktī suns neatrodas dzīvoklī. Zinu cilvēkus, kam Rīgas centrā mājās ir haskijs, bet tas haskijs tur tiešām iet tikai pagulēt. Saimniece ir ļoti aktīva, regulāri dodas pārgājienos, darbs nepiesien viņu pie mājām vai ofisa," stāsta Indāns.

Katrai šķirnei ir savas fiziskās un mentālās stimulācijas vajadzības. Suņi, īpaši darba šķirnes, ir ļoti energoefektīvi. "Viņi ir spējīgs iet stundu, divas, trīs. Tev pašam mēle jau pār plecu, bet suns gaida, kad mēs kaut ko beidzot sāksim darīt. Suns ir jānodarbina – viņam jāmeklē kaut kas, jāķer, jāskrien, jālec. Tikai tad tas suns gulēs mierīgi. Iespējams tas ir, tikai kurš no abiem būs laimīgs – saimnieks vai suns? Baidos, ka neviens," spriež vetārsts.

Arī Reķis atgādina, ka dzīvnieki pie mums faktiski nav savā dabiskajā vidē. "Nonākot pie saimnieka, dzīvniekam tiek atņemtas viņa dabiskās vajadzības skriet, staigāt, kāpt kokos, asināt nagus. Cilvēki brīnās, kāpēc kaķis rudenī met matus. Met tāpēc, ka nedzīvo savā dabiskajā vidē. Un viņš metīs matus visu mūžu." Papildinot teikto par darba suņiem, Reķis saka, ka arī no privātmājām haskiji var bēgt prom. Tas, ka suns lielāko daļu laika pavada pagalmā, vien no tā nepasargā. "Tas ir darba suns. Viņš vienkārši jūk prātā no tā, cik ļoti viņam patīk vilkt kamanas." Ja šīs vajadzības netiek apmierinātas vai aizstātas ar kaut ko līdzvērtīgu, var būt problēmas.

Kāpēc kaķi tevi modina piecos no rīta

Vairāki klausītāji gribēja no veterinārārstiem dzirdēt atbildi, kāpēc kaķi uzvedas kā nelieši un speciāli ik rītu saimnieku pamodina piecos, bet paši pēc tam aiziet gulēt.

"Tie, kas nezina – kaķis ir nakts dzīvnieks," atgādina Reķis. "Te atkal ir tas stāsts – pirms tu ņem dzīvnieku, palasi bioloģijas grāmatas par sugas īpatnībām, par dzīvnieka tipu, no kā tas vispār ir cēlies." Veterinārārsts gan piebilst, ka "kaķi vispār ir no kosmosa". Tāpēc nebūtu jābrīnās, ja tavs un kaķa dienas ritms nesakrīt.

Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

Raidījumā, kas tapis sadarbībā ar "PetCity", uzzināsi arī atbildes uz jautājumiem par to, ko drīkst un ko pavisam noteikti nedrīkst dot ēst suņiem. Uz cik ilgu laiku suni drīkst atstāt mājās vienu? Vai vajadzētu aizliegt selekcionēt tādas sugas kā mopši un franču buldogi, kam ir nosliece uz dažādām veselības problēmām? Vai kaķumētra ir narkotika kaķiem? Un kā pieradināt vāveri? Sarunu ar Kristapu Reķi un Gustu Indānu atradīsi "Spotify", "Apple Podcasts" un "YouTube".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!