Jā, tas aizvien ir aktuāli. Ir 2024. gads, un pasaulē joprojām ir cilvēki, kas uzskata – Zeme ir plakans disks, ko ieskauj milzīga, karakuģu apsargāta ledus siena. Tā, ko "lodes fani" dēvē par kontinentu Antarktīdu. Gadiem ilgi šīs sazvērestības teorijas piekritēji izvirza arvien jaunas idejas par beidzamo eksperimentu, kas tad nu reizi par visām reizēm pierādītu, kam taisnība. Un gadiem ilgi neviens no grandiozajiem beidzamajiem eksperimentiem tomēr nav bijis gana labs, lai pārliecinātu par to, ko jau pirms vairākiem gadu tūkstošiem secināja Aristotelis. Nupat noslēdzies vēl viens vērienīgs "beidzamais eksperiments", un plakanās Zemes teorijas piekritēji, kas piedalījās ceļojumā uz Antarktīdu, šķiet nedaudz apjukuši.
Par to, kāpēc cilvēki notic sazvērestību teorijām, kas ir klajā pretrunā ar faktiem (un bieži diezgan vienkārši pierādāmiem), plašāk vari uzzināt raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē kopā ar dezinformācijas pētniekiem.
Taču par plakanās Zemes teoriju visu izstāstīt vienā rakstā būtu grūti un ļoti ilgi. Pamata ideju pasaka priekšā teorijas nosaukums – Zeme ir nevis lode (precīzāk – elipsoīds), bet gan plakana kā tāds gigantisks šķīvis. Šīs teorijas piekritēji to mēģina pierādīt ar dažnedažādiem uzjautrinošiem eksperimentiem. Piemēram, lejot ūdeni uz futbola bumbas un brīnoties, kāpēc tas neveido ap bumbu ūdens slāni kā okeāni uz Zemes, bet notek lejā. Vai jautājot, kāpēc lidmašīnas dienvidpolā nelido "kājām gaisā", ja jau tā ir "bumbas" apakša.
Ja vien būtu kāds īsts eksperiments, par ko abas puses vienotos iepriekš, ka rezultāts A norādīs uz vienu iznākumu, bet rezultāts B – uz citu... Pareizi – tādi ir, turklāt jau neskaitāmas reizes izmēģināti. Pirms vairākiem gadiem "Netflix" publicētā filmā "Behind the Curve" plakanās Zemes sazvērestības teorijas piekritēji sapņoja – ja vien viņu rīcībā būtu lāzeržiroskops, ar kuru pārbaudīt – griežas tā planēta vai nē? Lāzeržiroskopu viņi dabūja, bet ne vēlamos rezultātus. Izrādās, Zeme tiešām griežas ap savu asi. Protams, drīz vien tika rasti alternatīvi skaidrojumi, ka žiroskopu ietekmē atmosfēra un citi.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
