Skarbs aprēķins – cik minūtes no dzīves nozog katra izsmēķētā cigarete  (9)

Medicīniskie pētījumi un to rezultāti allaž ir ļoti atkarīgi no daudz un dažādām niansēm un faktoriem. Tas attiecas arī uz šo publikāciju, un pētnieki uzreiz uzsver – šis ir vienkāršots aprēķins. Protams, katras izsmēķētās cigaretes ietekmi uz veselību var izmainīt tādi faktori kā tas, cik dziļi plaušās dūmu ievelk smēķētājs, kādi ir šī cilvēka citi paradumi (miega, uztura, fizisko aktivitāšu) un ar kādām slimībām viņš vai viņa sirgst. Taču, ņemot vērā šī jautājuma nopietnību un to, cik daudz novēršamu nāvju pasaulē ik gadu aizvien izraisa smēķēšana, darba pasūtītājs – Apvienotās Karalistes Veselības ministrija – par prioritāti uzskata vienkāršu, viegli uztveramu vēstījumu.

Aprēķins par katras cigaretes ietekmi uz dzīvildzi tika veikts jau 2000. gadā. Toreiz secinājums bija – vienas cigaretes cena ir 11 no dzīves zaudētas minūtes. Nu, divas desmitgades vēlāk, statistika par smēķētāju dzīvildzi ir papildināta ar jauniem datiem. Tie rāda vēl sliktāku ainu – katra cigarete nozīmē 20 zaudētas minūtes. Vīriešiem vidēji 17, bet sievietēm 22 zaudētas minūtes. Autori mudina par to atcerēties ik reizi, kad roka stiepjas pēc smēķa.

"Epidemioloģiskie dati liecina, ka smēķēšanas nodarītais kaitējums ir kumulatīvs. Tātad, jo ātrāk cilvēks atmet un jo vairāk cigarešu paliek neizsmēķēts, jo ilgāk cilvēks dzīvo," raksta darba autori. Par to, ka nekad nav par vēlu atmest, pētījumi veikti arī iepriekš, turklāt pozitīvā ietekme uz veselību būs jūtama ļoti ātri. Tiesa, jāatmet pilnībā, nevis vienkārši jāsmēķē mazāk. Par to, cik gadus var "pieplusot", ja atmet smēķēšanu, pirms gada izpētīja Prabhāts Džā ar kolēģiem.

Pētījuma ietvaros viņa komanda monitorēja datus par pusotru miljonu cilvēku 15 gadu griezumā. Salīdzinot smēķētājus ar nesmēķētājiem, secinājumi ir tādi, ka smēķētāji vecumā no 40 līdz 80 gadiem vidēji dzīvoja par 12 līdz 13 gadiem īsāku mūžu nekā tie, kas nekad nav smēķējuši. Savukārt cilvēki, kuriem izdevās no šī ieraduma tikt vaļā un kuri nebija smēķējuši nu jau 10 gadus, būtiski samazināja gandrīz visus smēķētājiem tipiskos veselības riskus. Pat ja iepriekš cilvēks cītīgi smēķējis, pēc 10 gadiem ar tīrām plaušām būtiski samazinājās gan insulta, gan infarkta, gan vēža riski. Būtiski pozitīvie ieguvumi ir arī tad, ja nesmēķē kaut pēdējos trīs gadus. Tādējādi, pēc pētnieku aprēķiniem, tu vari potenciāli savu mūžu paildzināt pat par pieciem gadiem.

Un ko liecina Londonas Universitātes koledžas pētnieku secinājums par cigaretes cenu – no dzīves atņemtām 20 minūtēm? Ļoti vienkāršs, aptuvens aprēķins. Pieņemsim, ka cilvēks izsmēķē 10 cigaretes dienā. Trīs cigaretes nozīmē zaudētu stundu. Ja šis cilvēks atmet 1. janvārī, tad 8. janvārī jau būs novērsis potenciāli zaudētu veselu dienu no dzīves. Savukārt līdz gada beigām nesmēķēšana jau būs ļāvusi novērst potenciāli zaudētas 50 dienas no sagaidāmā mūža ilguma, skaidro pētnieki.

Dati pētījumam ir par Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem, un ilgtermiņa statistika liecina – tur smēķētāji vīrieši dzīvo vidēji par 10 gadiem mazāk nekā nesmēķētāji, bet sievietes par 11 gadiem mazāk nekā nesmēķētājas. Darba autori atkārtoti uzsver – ja gribam izvairīties no negatīvām sekām veselībai, nepietiek ar apņemšanos smēķēt mazāk. Ir jāatmet pavisam.

Publikācija lasāma žurnālā "Addiction".

Starp citu, smēķēšana arī negatīvi ietekmē ne tikai veselību un dzīvildzi, bet izskatu. Vērts likt aiz auss tiem, kam svarīgs skaistums. Par to vairāk klausies raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē, kur par veselīgu novecošanu stāsta kardiologs Roberts Feders un dermatoloģe Lauma Valeine.