Iedarbojas tieši uz zemapziņu – tu pat nesapratīsi, kāpēc, bet roka stiepsies pēc kārotā našķa. Apmēram tāds pamatvēstījums ir 50. gadu beigās veikta eksperimenta rezultātā dzimušam mītam, kas, pēc dažu domām, ir tīra patiesība. Un skan arī diezgan baisi, vai ne? Zemapziņai adresēti vēstījumi, kas ietekmē tavas izvēles, gribi to vai nē. Cik tad patiesības slavenajā apgalvojumā par 25. kadru video rullīšos, kas var iedēstīt mums prātā iepriekš tur nebijušas iekāres un vēlmes – to raidījumā "Zinātne vai muļķības" skaidro reklāmas speciālists un psihoterapeits.
Stāsts ir par 1957. gada eksperimentu, ko veica ASV tirgus pētnieks Džeimss Vaikerijs. Šis ir viņa slavenākais veikums un paliekošs nospiedums populārajā kultūrā, taču... vēlāk arī pats Vaikerijs atzinis, ka rezultāti kritiku pēc zinātniskiem standartiem neiztur.
Proti, Vaikerijs eksperimentā kādā kinoteātrī Ņūdžersijā 1957. gada vasarā filmai "Pikniks" pa virsu ik pēc dažām sekundēm uz īsu mirkli (aptuveni 1/3000 sekundes) projicēja vēstījumus "Dzeriet "Coca-Cola"!" un "Izsalcis? Ēd popkornu!" Kā vēsta stāsts, saldinātā dzēriena patēriņš esot pieaudzis par vairāk nekā 18 procentiem, bet popkornu cilvēki pirkuši pat par gandrīz 58 procentiem vairāk. Tā dzima mīts par subliminālo jeb ar zemapziņu saistīto reklāmu un frāze par 25. kadru.
Kāpēc tieši 25? Jo savulaik (un aizvien) vēl valda uzskats, ka cilvēka redzes sistēma nespēj uztvert vairāk par 24 kadriem sekundē, lai kas arī būtu domāts ar "uztvert". Tam pamatā ir klasiskais kino standarts, kur ik sekundi mūsu acu priekšā nozib 24 kadri. Tādējādi šis 25. kadrs izklausās kā tāds "zaglīgs" ložņa, kas izkaisīts pa vidu pamatsaturam un mēģina "uzhakot" mūsu prātu. To, cik kadrus sekundē spēj uztvert un apstrādāt mūsu prāts, 2014. gadā pētīja Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta zinātnieki. Secinājums – ir iespējams identificēt atsevišķus attēlus pat tad, ja tie pazib vien 13 milisekundes jeb 13 sekundes tūkstošās daļas, kas atbilst aptuveni 75 kadriem sekundē. Ne vienmēr un ne visiem, bet tas nav izslēgts.
Un vai no šādiem īsiem zibšņiem būtu jēga? Kā skaidro Psihoterapeits un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs Artūrs Utināns, "jo ilgstošāk mums kaut ko rāda, jo labāk tas strādā, tāpēc nav nekādas vajadzības slēpt kaut kādu 25. kadru".
Radošās aģentūras "Magic" vadītājs Andris Rubīns arī atgādina, ka Vaikerija eksperiments bija "bleķis". Jā, var jau būt, ka popkorna un "Coca-Cola" patēriņš pieauga, taču "noklusēts tika, ka paralēli bija daudz citu reklāmas veidu, kas reklamēja šos produktus". Nevienā kontrolētā, kvalitatīvā pētījumā citām zinātnieku grupām nav izdevies replicēt Vaikerija rezultātus. Taču medijiem šis stāsts par reklāmu, kas "uzlauž" mūsu zemapziņu, likās ļoti fascinējošs. "Re – atmaskojām reklāmistus. Tā ziņa izplatījās ļoti labi. Visi mēģinājumi pēc tam pateikt, ka tās patiesībā ir muļķības, medijiem vairs nebija tik interesantas."
Vairāk par apziņu un zemapziņu, reklāmas trikiem un to, kas īsti ir neiromārketings, uzzināsi raidījumā "Zinātne vai muļķības". Sarunu ar Artūru Utinānu un Andri Rubīnu audio formātā atradīsi "Spotify", "Apple Podcasts" un citās podkāstu platformās, bet video vari skatīties "YouTube".
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
