Tā ir milzu vilšanās – iegādāties kādu vērtīgu un ilgi kārotu lietu savai kolekcijai, lai pēc tam secinātu, ka tas ir viltojums. Taču vēl lielākas problēmas ir tad, ja viltojumi ir pamatā zinātniskiem pētījumiem, kuros paziņots par jaunas sugas atklāšanu. Šādi gadījumi pamatīgi var saduļķot ūdeņus jomā, kas jau tā ir izaicinājumiem un sarežģījumiem pārbagāta – paleontoloģijā jeb nozarē, kas izzina senu ģeoloģisko laikmetu organismus un to evolūcijas vēsturi. Lūk, nupat parādījušies vairāki "sarkanie karogi" par kādu it kā autentisku fosiliju, kas uzieta Marokā.
Fosiliju viltošana nav nekas jauns – ar šo problēmu pētnieki saskārušies ne desmitgadēm, bet vairākus gadsimtus ilgi. Ziņas par pirmajiem viltojumiem paleontoloģijā ceļo atpakaļ laikā līdz pat 18. gadsimtam, kad uz šādu joku uzķērās Vircburgas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns Johans Bartolomejs Ādams Beringers. Tolaik zinātniskajā kopienā vēl nebija īsti skaidrs, kas tad fosilijas tādas ir. Mūsdienās zināmais, ka tās ir pārakmeņojušās senu dzīvnieku un augu paliekas, bija tikai viena no hipotēzēm. Beringers par atradumiem publicēja grāmatu, bet tikai pēc tam uzzināja, ka tie ir viltojums. Mūsdienu acīm raugoties – visai komisks. Taču jāatgādina, ka tolaik par fosilijām bija zināms visai maz. Pētnieks jokdarus iesūdzēja tiesā, taču viņa reputācija palika iedragāta uz visiem laikiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
