Cik ātri organisms atbrīvojas no kofeīna pieraduma – skaidro speciālisti

Runājot par kofeīnu, būtu jāuzmanās ar tādu spēcīgu vārdu kā "atkarība". Slimību profilakses un kontroles centra informatīvajā resursā atkarība definēta kā biopsihosociāla slimība. Tieši šajā kontekstā visbiežāk lietojam šo terminu. To raksturo tieksme un kompulsīva vajadzība meklēt, iegūt un lietot attiecīgo lietu. Tas kļūst par svarīgu dzīves sastāvdaļu, un šīs vielas vārdā tiek uzupurētas citas svarīgas dzīves jomas un intereses. Ar atkarību sirgstošie impulsu lietot vielu nespēj apslāpēt, ignorējot negatīvas sekas. Beidzot lietot vielu, rodas abstinences simtpomi. Kafijas un kofeīna gadījumā gan pārsvarā runā par fizisku organisma pieradumu (dependence), nevis atkarību, kurai ir arī psihosociāla komponente (addiction). Un kafijas gadījumā šī fiziskā atkarība arī tipiski nav smaga.

Un tomēr – labas veselības vārdā eksperti iesaka ar kafiju nepārspīlēt, lai nepārsniegtu ieteicamo kofeīna devu. Vispārējas vadlīnijas ir – veselam pieaugušajam nevajadzētu diennaktī uzņemt vairāk par 400 miligramiem kofeīna. Kafijas ir dažādas – stipras, vājas, ar pienu vai citām piedevām un bez. Tāpēc universāla špikera, cik tad tasītēs ir šie 400 miligrami, nav. Viss atkarīgs no tā, kādu kafiju dzer. "Vienā espreso ir aptuveni 120 miligrami kofeīna," stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neirologs Kristaps Jurjāns, kurš pats nav "kafijas atturībnieks" un dienā izdzer vairākas tases. Taču ieteicamo devu viņš cenšas ievērot. "Trīs četras krūzītes dienā varētu pieļaut."

Kofeīns ir stimulants. Bet kā tieši tas strādā? Un vai to var pārdozēt? "Kofeīns apmāna smadzenes. Tas darbojas kā adenozīna receptoru blokators. Adenozīns ir viela, kas izdalās smadzenēs, un tādējādi smadzenes saprot, ka mēs nogurstam. Pakāpeniski zūd spēks, gribas gulēt – tas dienas gaitā ir normāls process. Kofeīns piesaistās pie šiem receptoriem, un adenozīns tur vairs netiek klāt. Smadzenes adenozīnu nesajūt, mēs paliekam moži. Pēc kāda laika smadzenes tomēr saprot, ka kaut kas nav riktīgi, un rodas jauni receptori," stāsta Jurjāns. Proti, lai sasniegtu iepriekš gūto možuma efektu, laika gaitā uzņemtais kofeīna daudzums būs jāpalielina.

Labāk to darīt pakāpeniski, "citādi var būt tā saucamais atsitiena efekts". Tad, kad pakāpeniski izdzertās kafijas daudzums samazināts un esi nonācis līdz tam, ka nedzer vairs nevienu tasi kafijas, organisms diezgan ātri tiek galā ar kofeīna izraisītajiem efektiem. "Orientējoši jau nedēļas laikā šie adenozīna receptori un visas saistītās bioķīmiskās reakcijas organismā varētu normalizēties. Ja vienā dienā pāriesi no 12 tasītēm espreso uz nevienu, tad gan var būt stipras galvassāpes, nespēks, miega traucējumi. Fiziskā atkarība, kas radusies, liks par to manīt," brīdina neirologs.

Līdzīgi minēts arī ASV Nacionālo veselības institūtu (NIH) resursos – pētījumi liecina, ka nepatīkami simptomi var parādīties pirmās diennakts laikā, "pīķi" sasniegt pirmo divu diennakšu laikā un kopumā ilgt no divām līdz deviņām dienām. Tāpēc, ja nu atteikšanās no kafijas ir tavs šī gada mērķis – jāpaciešas būs salīdzinoši neilgu laiku. Tas nav tik grūti izdarāms.

Tomēr, ja kafija ir svarīga tavas dienas daļa, pārāk bažīties nevajag. "Veselības centrs 4" filiāles "Anti-Aging Institute" uztura speciāliste Agnese Ozoliņa atgādina – kafija nav tikai kofeīns, bet arī rituāls un socializēšanās. Taču "protams, ka jāievēro droša deva, kā ar jebkuru stimulantu".

Raidījumā, kas klausāms "Spotify", "Apple Podcasts" un citās platformās, kā arī skatāms "YouTube", uzzināsi arī to, vai kafiju jādzer pirms vai pēc ēšanas, cik labi ir iestiprināties ar šo dzērienu pirms fiziskām aktivitātēm un kāpēc cigarete un kafija tukšā dūšā ir ļoti slikta kombinācija.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".