Latviešu zinātniece Inta Gribonika, kuras pētījums par ādas imūnsistēmu decembrī publicēts prestižajā izdevumā "Nature", intervijā žurnālam "Ir" pauž cerību, ka viņas panākumi iedvesmos daudzus lauku bērnus, jo arī pati uzaugusi laukos Preiļu pusē. "Esmu latgaliete, latviete un ziemeļeiropiete, un visas šīs identitātes nesu ar lepnumu," viņa saka sarunā ar "Ir". "Esam vienkārši lauku cilvēki, bet cik gudri, stingri, taisnīgi un pilni mīlestības!" viņa saka par savu ģimeni.
Vienlaikus Gribonika intervijā "Ir" ceļ trauksmi, ka Latvija neizmanto zinātnes finansējuma iespējas. "Godīgi sakot, man ir daudz jautājumu, kāpēc Latvija nezina, nepiedalās, nedara," saka zinātniece, kas pašlaik strādā Nacionālajā alerģiju un infekcijas slimību institūtā ASV.
Īpaši sāpīgi, ka desmit gadu laikā savas nozares lielajās starptautiskajās konferencēs neesmu sastapusi nevienu latvieti, tikai lietuviešus un igauņus. Tas nav normāli.
Viņa pati izmantojusi stipendiju iespējas, lai vecākiem "neprasītu ne centu par savu izglītību", jo viņiem jārūpējas par jaunākiem bērniem. Studēja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, ar "Erasmus" apmaiņu nonāca Zviedrijā. Uzreiz pēc bakalaura studijām turpināja doktorantūru Gēteborgā, izmantojot Marijas Kirī projekta atbalstu. "Tā ir starptautiska un ļoti prestiža programma, pieejama visā Eiropas Savienībā (ES)," viņa saka, taču Latvijā maz zina par šo un citām iespējām.
"Piemēram, ir milzu programma EMBO – Eiropas Molekulārās bioloģijas organizācija. Tajā var tikt visas ES valstis, bet Latvija ir vienīgā no Baltijas un visas Eiropas, kuras nav šajā organizācijā. Kas notiek? Kāpēc mūsu zinātnieki par to nekliedz, kāpēc augstskolas guļ uz ausīm?" Programma ļauj iegūt stipendijas, studēt doktorantūrā un pēcdoktorantūrā ES un ārpus tās. "Tas ir milzīgs resurss! Nauda ir! Kāpēc Latvija šo iespēju neizmanto?"
Jaunā zinātniece nepārmet Latvijai, ka nevaram atļauties lielu valsts budžeta atbalstu zinātnei. "Bet ir sāpīgi redzēt, ka neprotam un pat negribam paņemt naudu un iespējas. Tā ir nolaidība! Redzu, ka esam vieni no pēdējiem ES, kas spēj piesaistīt zinātnes finansējumu," saka Gribonika. Kā piemēru piesauc Zviedriju, kur "katrā augstskolā ir birojs, kas pēta visas finansējumu iespējas un palīdz studentiem tās izmantot: rakstīt pieteikumus, izkost birokrātiju, dabūt atbalstu. Vai Latvijas augstskolās ir šāds ierēdņu resurss?"
Jaunā imunoloģe pērn decembrī paveica būtisku sasniegumu – Gribonikas pētījumu par ādas imūnsistēmu publicēja žurnāls "Nature". Tas paver jaunu izpratni un rada pamatu inovācijām.
"Līdz šim tika uzskatīts, ka imūnā reakcija veidojas un darbojas ķermeņa iekšpusē liesā, limfmezglos un asinsritē, bet āda kā lielākais orgāns ir tikai ķermeņa apvalks. Taču patiesībā ar jebkuru iebrucēju vispirms saskaramies caur ādu, gļotādām. Bija zināms, ka ādai piemīt zināmas imūnās aizsargspējas. Taču mans pētījums pierāda, ka āda spēj daudz vairāk — pati veidot savu imūno reakciju un kļūt par autonomu, spēcīgu robežsardzi," skaidro Inta Gribonika. Vairāk par to lasāms žurnālā "Ir".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
