Kuriozs paleontoloģijā – 20 000 gadu senais Ušikavas cilvēks nemaz nav cilvēks  (1)

Arheoloģiskajos izrakumos Japānā, kas netālu no mūsdienu Tojohaši pilsētas veikti laika posmā no 1957. līdz 1959. gadam, atrasti kauli zinātniekus toreiz ļoti iepriecināja. Tolaik speciālisti domāja, ka tās ir senākās mūsu priekšteču liecības, kas atrastas uz kādas no četrām lielajām Japānas salām, ja neskaita tā dēvēto Akaši cilvēku. Šīs fosilās liecības gāja bojā Tokijas bombardēšanā Otrā pasaules kara laikā, un tika uzskatīts, ka tās ir no 780 tūkstošus gadu senas pagātnes. Par Ušikavas cilvēku iesauktās fosilijas ir aptuveni 20 tūkstošus gadu senas.

Taču 80. gados veikta izpēte sēja šaubas par abu šo pagātnes liecību interpretāciju. Pašas Akaši cilvēka fosilijas bija zudušas, taču saglabājušies bija šo fosiliju ģipša atlējumi. Datēšanai gan tie nebija derīgi, taču anatomiskā analīze pēc vizuālajām pazīmēm liecināja – šie kauli nevarēja būt no mūsu priekštečiem, kas dzīvojuši tik sen. Pirms 780 tūkstošiem gadu mūsdienu cilvēks Homo sapiens vēl neeksistēja. Pašreiz aktuālās zināšanas liecina, ka H. sapiens izcelsme ir datējama ar 300 tūkstošus gadu senu pagātni Āfrikā. Taču Akaši cilvēka fosilijas ģipša atlējums liecināja par to, ka tie ir H. sapiens kauli. Izskanēja versijas, ka šie mūsdienu cilvēka kaulu fragmenti ieskaloti citā, senākā, arheoloģiskajā slānī un mineralizējušies. Tas izskaidrotu kļūdaino datēšanu.

Līdz ar šo atklājumu par Akaši cilvēku radās aizdomas arī par Ukišavas cilvēka fosilijām. Vai to interpretācija ir pareiza? Taču vairākus gadu desmitus tās tā arī palika tikai aizdomas, līdz beidzot ar modernām tehnoloģijām – datortomogrāfiju –, kā arī rūpīgu vizuālo analīzi šīs fosilijas izpētītas tik niansēti, cik iespējams. Un izrādās... ka tas nemaz nav cilvēks. Tie ir brūnā lāča (Ursus arctos) priekšķepas kauli, nevis cilvēka augšdelms un augšstilba kaula fragments, kā ilgstoši tika uzskatīts.

Kā šāds misēklis radies? Viens no darba autoriem, Tokijas Universitātes paleoantropologs Gens Suva izdevumam "Live Science" norāda, ka Japānā pētnieki reti kad atraduši senus lāču kaulus, tāpēc tolaik, 50. gados, bijusi visai ierobežota izpratne par to, kā tie izskatās. Šī nebūt nav pirmā reize, kad kļūdaini identificēti cilvēka un lāča kauli. Arī 90. gados Aļaskā uzieti kauli sākotnēji noturēti par citai sugai piederīgiem, tikai otrādi. Atradēji domāja, ka tās ir lāča mirstīgās paliekas, bet vēlāk rūpīga izpēte atklāja, ka tie ir pirms aptuveni 3000 gadiem dzīvojušas sievietes kaulu fragmenti.

Līdz ar secinājumu, ka Ukišavas cilvēks nemaz nav cilvēks, par senāko Japānas lielajās salās atrasto cilvēku liecību nu uzskatāmi kājas, rokas, galvaskausa un atslēgas kaula fragmenti. Tās ir divu atsevišķu cilvēku mirstīgās atliekas, un šie cilvēki dzīvojuši pirms 14 un pirms 17 tūkstošiem gadu. Uz Japānas teritorijā esošajām nelielajām salām atrastas vēl senākas mūsu senču liecības – Rjūkjū jeb Nansejas salās uzietie kauli ir no 18 līdz 32 tūkstošiem gadu seni.