Ķiploki un vitamīni, pirts un ziemas peldes – "Zinātne vai muļķības" pēta imūnsistēmas stiprināšanu

Vai obligāti vajag stipru imūnsistēmu? Visstiprāko no iespējamajām? Ne gluži – svarīgi ir, lai tā darbojas pareizi un "nepārreaģē". "Tas nozīmē, ka atbildes reakcijai jābūt adekvātai kairinātāja stiprumam. Kad attīstās imūnās sistēmas iekaisuma process, pēc tam jāatnāk atpakaļ un audus jāsadziedē. Tā ir homeostāze, līdzsvara sistēmsa. Ja līdzsvars ir izjaukts, attīstās autoimūnās saslimšanas, alerģijas, audzēji. Tos mēs saucam par imūnās disregulācijas slimībām," stāsta profesore Mihailova.

Kāpēc daži slimo bieži, bet citi – gandrīz nekad? Kā cilvēks var zināt, vai tam ir laba vai slikta imūnsistēma?

Mihailova uzskata, ka "laba imūnsistēma" un "slikta imūnsistēma" ir pārāk vienkāršoti jēdzieni, un bieži vien cilvēki arī neobjektīvi novērtē savu veselības stāvokli. "Kādreiz atnāk uz konsultāciju un saka: "Man ir slikta imunitāte." Ja pajautāju, vai cilvēks slimo ar kādām infekcijām, tad viņš saka – nē, es vispār neslimoju. Ja cilvēks neslimo, tad taču imūnā sistēma ir ļoti laba."

To, kāda un cik sekmīgi cilvēkam strādās imūnsistēma, nosaka gan ģenētika, gan arī dzīvesveids. "Cilvēks to var sabojāt ar nepareizu dzīvesveidu, pārstrādāšanos, nepietiekamām fiziskām aktivitātēm, sliktu uzturu," piebilst profesore. Tad kā to uzlabot? Ir dažas metodes, kuras bieži min kā brīnumlīdzekli imūnsistēmas stiprināšanai.

Viena no metodēm saistīta ar rūdīšanos. Tā dēvētie "roņi" peldas visu sezonu. Citi mazāk ekstrēmi izmēģina kontrastdušas. Un gandrīz katrs latvietis būs pabijis pirtī un pa taisno no lāvas riksītī skrējis uz dīķi strauji atdzesēties. Vai tam var būt kāda labvēlīga ietekme?

"Aukstumpeldes tik tiešām var nākt par labu imūnsistēmai. Palielinās cirkulējošo antivielu daudzums. Bet to arī nevar uzsākt tā – uzreiz," piekrīt Skruze-Janava.

Profesore Mihailova norāda, ka iešana pirtī un kontrastdušas nav nekas tāds, ko varētu uzskatīt par specifisku metodi imūnsistēmas darbības uzlabošanai, taču "būtībā viss, kas cilvēkam nodrošina labsajūtu, nāks par labu veselībai un tostarp arī imūnajai sistēmai. Ja cilvēkam šādas procedūras patīk, nav nekādu kontrindikāciju un veselības stāvoklis atļauj – kāpēc nē?"

Vienam no raidījuma vadītājiem – Jānim – tieši nesen pirms ieraksta piezvanīja no nepazīstama numura un piedāvāja iegādāties D vitamīnu. Jānis atteicās... bet varbūt nevajadzēja? Bieži dzirdam, ka "Latvijā pilnīgi visiem jādzer papildu D vitamīns". Jo īpaši ziemā, bet būtībā visu gadu. Ko par to saka mediķi? Un vai D vitamīnu var pārdozēt?

"Risks uz samazinātu D vitamīnu principā ir visiem, kas dzīvo ziemeļu puslodē virs 32. paralēles. Principā šķērsām pāri Vidusjūrai, tātad arī Spānija, Itālija," saka Skruze-Janava. Proti, arī saulainajās un siltajās zemēs cilvēki var būt ar D vitamīna deficītu. Iemesls tāds – ar uzturu uzņemam tikai nelielu daļu organismam nepieciešamā D vitamīna. Pārējais veidojas saules iedarbības rezultātā. Bet minētajās dienvidu zemēs bieži ir liels karstums, un cilvēki lielāko dienas daļu pavada telpās. Profesore Mihailova atsaucas uz pētījumu, kur secināts, ka spāņiem pat esot bijis mazāks D vitamīna līmenis nekā skandināviem, jo otrajiem ļoti tiek veicināta D vitamīna papildus uzņemšana."

Tātad – vai dzert D vitamīnu vajag visiem un visu laiku? "Visu laiku varbūt nē, bet ziemas periodā es to ieteiktu darīt," saka Mihailova. "Dati par D vitamīnu kā imunitātes regulētāju ir ļoti daudz."

Tiesa, vēlams noskaidrot, vai cilvēkam ir D vitamīna deficīts. To var izdarīt ar vienkāršām analīzēm. Taujājām, vai D vitamīna var būt arī par daudz? Skruze-Janava saka: "Teorētiski to var pārdozēt. Tas nepiedalās tikai imūnsistēmas darbībā, bet regulē arī vielmaiņu kaulos, kalciju asinīs. Kad kalcija līmenis asinīs ir pārāk augsts, tas var radīt visādas komplikācijas – sirds ritma traucējumus, nierakmeņus." Taču praksē cilvēki, kas pārdozējuši D vitamīnu tiktāl, lai būtu problēmas, nav bieži gadījumi.

Kāpēc vienam no raidījuma vadītājiem bērnībā kaklā karināja ķiploku? Pret slimībām, pret vampīriem vai vienkārši pret pārāk daudz draugiem un rakstura norūdīšanai? Cik bieži slimot ir normāli? Vai fermentēti produkti uzlabo veselību? Un kā var atspēlēties dzīve pārāk sterilā vidē? To uzzināsi, klausoties raidījumu "Zinātne vai muļķības" platformās "Spotify", "Apple Podcasts" vai skatoties video "YouTube".

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".