Ziemas mēnešos daudzi Latvijā varētu vispār būt aizmirsuši par saules eksistenci. Pelēks vāks pāri debesjumam līdz pat martam. Un līdz ar to arī – ādā nesintezējas D vitamīns, kas ir būtisks palīgs mūsu imūnsistēmai. Vai tiešām ikvienam Latvijā šis vitamīns jāuzņem papildus, to raidījumā "Zinātne vai muļķības" prasījām profesorei imunoloģijā Inesei Mihailovai un ģimenes ārstei Gundegai Skruzei-Janavai.
Raidījuma vadītājam Jānim tieši nesen pirms ieraksta piezvanīja no nepazīstama numura un piedāvāja iegādāties D vitamīnu. Jānis atteicās... bet varbūt nevajadzēja būt tik noraidošam?
"Risks uz samazinātu D vitamīnu principā ir visiem, kas dzīvo ziemeļu puslodē virs 32. paralēles. Principā šķērsām pāri Vidusjūrai, tātad arī Spānija, Itālija," saka Skruze-Janava. Proti, arī saulainajās un siltajās zemēs cilvēki var būt ar D vitamīna deficītu. Iemesls tāds – ar uzturu uzņemam tikai nelielu daļu organismam nepieciešamā D vitamīna. Pārējais veidojas saules iedarbības rezultātā. Bet minētajās dienvidu zemēs bieži ir liels karstums, un cilvēki lielāko dienas daļu pavada telpās. Profesore Mihailova atsaucas uz pētījumu, kur secināts, ka spāņiem pat esot bijis mazāks D vitamīna līmenis nekā skandināviem, jo otrajiem ļoti tiek veicināta D vitamīna papildus uzņemšana."
Tātad – vai dzert D vitamīnu vajag visiem un visu laiku? "Visu laiku varbūt nē, bet ziemas periodā es to ieteiktu darīt," saka Mihailova. "Dati par D vitamīnu kā imunitātes regulētāju ir ļoti daudz."
Tiesa, vēlams noskaidrot, vai cilvēkam ir D vitamīna deficīts. To var izdarīt ar vienkāršām analīzēm. Taujājām, vai D vitamīna var būt arī par daudz? Skruze-Janava saka: "Teorētiski to var pārdozēt. Tas nepiedalās tikai imūnsistēmas darbībā, bet regulē arī vielmaiņu kaulos, kalciju asinīs. Kad kalcija līmenis asinīs ir pārāk augsts, tas var radīt visādas komplikācijas – sirds ritma traucējumus, nierakmeņus." Taču praksē cilvēki, kas pārdozējuši D vitamīnu tiktāl, lai būtu problēmas, nav bieži gadījumi.
Kāpēc vienam no raidījuma vadītājiem bērnībā kaklā karināja ķiploku? Pret slimībām, pret vampīriem vai vienkārši pret pārāk daudz draugiem un rakstura norūdīšanai? Cik bieži slimot ir normāli? Vai fermentēti produkti uzlabo veselību? Un kā var atspēlēties dzīve pārāk sterilā vidē? To uzzināsi, klausoties raidījumu "Zinātne vai muļķības" platformās "Spotify", "Apple Podcasts" vai skatoties video "YouTube".
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
