Kas palīdzēs atvairīt nešpetnos baciļus laikā, kad ielas peļķēs, no gaisa krīt slapjš sniegs un saule šķiet gandrīz tikpat netverama kā mitoloģiska būtne? Vai palīdzēs tautas metodes – ingvers ar citronu un medu? Un vai bērniem jākarina kaklā diegā ievērti ķiploki, kā tas bērnībā tika darīts vienam no raidījuma "Zinātne vai muļķības" vadītājiem? Izprašņājam par to imunoloģijas profesori Inesi Mihailovu un ģimenes ārsti Gundegu Skruzi-Janavu.
Kāpēc tieši ķiploks? Ir daļa cilvēku, kam tas gaužām nepatīk un negaršo. Un parasti arī ar ķiplokiem bagātīgi ēdieni nebūs tā labākā izvēle pirms došanās uz biroju vai kādu citu publisku vietu iekštelpās. Vai šī tautas medicīnas metode ir balstīta uz cerību, ka arī mikrobiem tie nepatiks?
"Ķiploki satur fitoncīdus – vielas, kas ir ar kaut kādu antibakteriālu iedarbību," bilst Mihailova. Tās nav tikai ķiplokos vien, bet arī sīpolos, rutkos, mārrutkos. Tām tiešām ir zināmi antibakteriāli efekti un tie var apturēt mikroorganismu attīstību. Taču vai ar ķiplokiem vien būs gana, lai uzvarētu saaukstēšanos? Jāatceras, ka saaukstēšanos visbiežāk izraisa rinovīrusi, un visus mikroorganismus nevar likt vienā katlā. Vīrusi nav baktērijas, un antibakteriāla iedarbība nenozīmē antivirālu iedarbību. Par to, vai ar ķiplokiem var cīnīties pret saaukstēšanos, veikti arī pētījumi. Pārsvarā secinājumi tādi – nav drošticamu un neapgāžamu pierādījumu, ka ķiploki būtu efektīvs preventīvs vai terapeitisks līdzeklis šādos gadījumos. Ir anekdotiski gadījumi, kas liecina par pozitīviem iznākumiem, taču maz klīnisku pierādījumu.
Mihailova piebilst, ka nekas slikts gan arī nebūs: "Ja jums garšo, tad kāpēc neēst. Taču apgalvot, ka to ēšana vai karināšana kaklā pasargās – tas būtu pārspīlējums. Ja cilvēkam tiešām ir nopietnas problēmas ar imūnsistēmu un cilvēks nāk pie ārsta, tad par ķiplokiem mēs diez vai runāsim."
Ģimenes ārste Skruze-Janava piemin vēl vienu tautas medicīnas metodi, par kuru raidījuma vadītāji nebija dzirdējuši. Izrādās, uz pēdām kā preventīvu līdzekli zīmējot joda restītes. Kāpēc? Nezinām. "Iespējams, tāpat domā, ka tam ir antibakteriāla iedarbība, kas tevi apņem kā tāds burbulis. Varbūt tāda pati doma ir ar ķiploku krellēm, kas tos fitoncīdus izdala vidē un apņem tevi kā sargājoša "aura", taču tā nav," bilst ārste.
Kāpēc vienam no raidījuma vadītājiem bērnībā kaklā karināja ķiploku? Pret slimībām, pret vampīriem vai vienkārši pret pārāk daudz draugiem un rakstura norūdīšanai? Cik bieži slimot ir normāli? Vai fermentēti produkti uzlabo veselību? Vai tiešām ikvienam Latvijā jādzer papildu D vitamīns? Un kā var atspēlēties dzīve pārāk sterilā vidē? To uzzināsi, klausoties raidījumu "Zinātne vai muļķības" platformās "Spotify", "Apple Podcasts" vai skatoties video "YouTube".
--
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
