Vai latviešiem ir savs "superfood" jeb superēdiens, kas ir ne tikai garšīgs, bet arī ļoti veselīgs? Dažādos padomu rakstos par to, kā palīdzēt savai imūnsistēmai un kā to stiprināt, dzird izskanām dažādus ieteikumus – ingvers, citrusaugļi, kivi. Taču kāda ir vietējā alternatīva? To raidījumā "Zinātne vai muļķības" vaicājām imunoloģijas profesorei Inesei Mihailovai un ģimenes ārstei Gundegai Skruzei-Janavai.

"Runājot par veselības saglabāšanu, uzturam jābūt daudzveidīgam, jāiekļauj visdažādākie produkti pareizās proporcijās. Ir jābūt gan taukvielām, gan olbaltumvielām. Mazāk cukuram. Svarīgas ir arī šķiedrvielas, kas uztur mūsu dabisko mikrofloru, sevišķi zarnu traktā. Mēs esam pilni ar mikrobiem, kam ir liela nozīme. Šķiedrvielas satur rupjmaize, dārzeņi. Vajadzīgā mikroflora ir aizsargājoša – kā armija pretī patogēniem jeb slimību izraisošajiem mikrobiem," stāsta profesore.

Daudzveidīgā uzturā arī būs nepieciešamie vitamīni. Citrusaugļi ir labi, bet latviešiem pašiem ir ļoti labs C vitamīna avots. Tie ir kāposti. Profesore gan atzīst, ka veselīgi ēst arī ir visdārgāk, un reizēm pusfabrikāti vai bulciņas ir lētāka alternatīva. Taču nav obligāti tieši ziemas sezonā jāpērk viens tomāts par 2,5 eiro. "Bez tā tomāta ziemā arī var iztikt, ir daudz citu dārzeņu. Kāposti, kas ir tradicionāls latviešu ēdiens un maksā salīdzinoši maz."

Skruze-Janava arī atgādina, ka šobrīd gana daudz pētījumu liecina – cilvēka mikroflorai ļoti patīk fermentēta pārtika, proti, arī skābēti kāposti.

Par to vairāk var lasīt Agnijas Reinieces rakstā:

Skābēti kāposti un tējas sēne – vai fermentēti produkti ir labas veselības atslēga?

Skābēti kāposti rudenī iet uz urrā! Ne tikai veikalu plauktos tie vilinoši un kārdinoši sarindoti, bet arī tirgū sortiments ir bagātīgs. Un galu galā – cik tur tā darba?! Sarīvē kuplās kāpostgalvas, pieber sāli un gaidi, kad rūgšanas process izdarīs savus brīnumus. Bet vai skābēti kāposti tik tiešām ir ne vien baudījums garšas kārpiņām, bet arī lielisks papildinājums veselīgam uzturam? Un kā ar citiem fermentētiem produktiem, piemēram, pēdējo gadu hitu kombuču jeb tējas sēni? Par to stāsta dietoloģe Lolita Neimane.

Neimane stāsta, ka ir ļoti daudz pētījumu par raudzētiem produktiem, tai skaitā kāpostiem, kas apstiprina to labās īpašības. Protams, ir arī zināmi riski. Rūgšanas procesā reizēm var rasties kādas ne tik labas baktērijas, bet to uzreiz pēc garšas un smaržas var sajust. "Ja ir glumi un nelabi ož, skaidrs, ka tādus produktus neēdam. Ja ilgstoši tur siltā telpā, var gadīties, ka beigās tie paši kāposti būs pārskābuši."

Un tajos var iedzīvoties mikroorganismi. Vienkāršākais no tiem ir lactobacillus. Ir mazs risks, ka tādos produktos varētu veidoties nitrīti. Atkarīgs no tā, cik produkts ir sāļš, – ja pārlieku, tad ir risks nelabvēlīgi ietekmēt kuņģi. Bet kopumā mikroorganismi jeb probiotiķi iedarbojas uz daudzām bioloģiski aktīvām vielām, kas organismā vieglāk uzsūcas. Un tāpēc arī rodas labvēlīgs efekts veselībai.

Lasīt visu rakstu

Kāpēc vienam no raidījuma vadītājiem bērnībā kaklā karināja ķiploku? Pret slimībām, pret vampīriem vai vienkārši pret pārāk daudz draugiem un rakstura norūdīšanai? Cik bieži slimot ir normāli? Vai fermentēti produkti uzlabo veselību? Vai tiešām ikvienam Latvijā jādzer papildu D vitamīns? Un kā var atspēlēties dzīve pārāk sterilā vidē? To uzzināsi, klausoties raidījumu "Zinātne vai muļķības" platformās "Spotify", "Apple Podcasts" vai skatoties video "YouTube".

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".

Kas jāēd veselam cilvēkam? Imunoloģijas profesore nosauc latviešu "superfood"
Foto: Mediju atbalsta fonds

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!