Āderes, kaitīgās frekvences, akupunktūra un reiki dziedniecība – zinātne vai muļķības?  (2)

Alternatīvajā medicīnā bieži dzird tādus terminus kā labā enerģija un sliktā enerģija. Šoreiz gan raidījuma studijā svārstiņš, ko Jānis bija iegādājies un nokalibrējis tieši šai epizodei, fiksēja diezgan skeptisku enerģiju no viesu puses. Kas par enerģiju un to, vai tā var būt slikta, sakāms Virgīnijai Vītolai, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Optisko materiālu laboratorijas vadošajai pētniecei?

Viņa skaidro, ka fizikā tas ir labi definēts jēdziens, kuru var izmērīt. Tieši šī daļa ir būtiska, jo tie, kas runā par sliktajām un labajām enerģijām, parasti nepiedāvā nekādu uzticamu un atkārtojamu veidu, kā tās kvantificēt un mērīt. "Enerģija no fizikas viedokļa ir kaut kādas sistēmas spēja veikt darbu. Eksistē dažādas enerģijas, piemēram, kinētiskā, kad kaut kas kustas. Vai potenciālā enerģija – kad esam izstiepuši atsperi, iedodam tai spēju nākotnē kustēties," dažus no piemēriem uzskaita Vītola.

Svarīgi atcerēties arī enerģijas nezūdamības likumu. "Mēs to nevaram radīt vai maģiski pazaudēt. Mēs to varam pārvērst no viena veida citā. Ja runājam par ezotēriskajiem enerģijas aprakstiem, tad parasti tas vienkārši ir vārds, ko patīk piesaukt. Tam nav nekādas saistības ar fiziku. Ja vēlos pateikt, ka mums nav savstarpējas draudzīgas attiecības, es varu teikt, ka mūsu starpā valda slikta enerģija. Taču tam nav nekādas saistības ar starp mums valdošo pievilkšanās vai atgrūšanās spēku."

Varam runāt, cik gribam, taču ir daļa sabiedrības, kas glītiem, pulētiem akmeņiem piedēvē dažādas enerģijas un dziedniecisku spēku. Lūk, Jānis studijā demonstrē bronzītu. Tas glabātājam sola aizsardzību un piedraud – ja kāds bronzīta īpašniekam vēlēs ļaunu, pats to saņems atpakaļ. To varot izmantot kā amuletu pret autoavāriju traumām. Vienlaikus bronzīts sola pilnīgu mieru tiem, kam grūti nomierināties. Starp citu, balansējot arī vīrišķo enerģiju! Ar pierādījumiem gan tā pašvaki, bet cilvēki joprojām tic. Kad runa ir par vakcīnu efektivitāti, dažiem arī ar 1000 un vienu pētījumu būs par maz, taču bronzīts pret autoavārijām – kāda runa!

Kāpēc cilvēki gatavi tam noticēt, vaicājam informācijas uztveres pētniekam un Latvijas Universitātes pasniedzējam Mārtiņam Priedolam. Viņš atzīst, ka arī nedaudz tic akmeņu spēkam. "Vienmēr studentiem saku – ja gribat, lai es dzīvē justos labāk, droši dāviniet. Bet tikai dimantus," pajoko Priedols. "Esmu pārliecināts, ka tas ietekmēs manu dzīvi pozitīvi. Ja godīgi, ir skaidrs, ka cilvēki meklē atbildes, palīdzību, izskaidrojumu un meklē, kā lietas ietekmēt. Ja mums ir bezmiegs, varētu iet pie ārsta. Šausmīgi dārgi, piņķerīgi. Varētu dzer mazāk kafijas. Arī negribas, jo garšo. Bet te pa 3,5 eiro varam nolikt zem spilvena kristāliņu. Vēl var palīdzēt, ja tas maksās dārgāk! Ir tendence, ja lietas maksā dārgāk, tās šķietami palīdz labāk."

Priedols stāsta, ka pētījumos par zālēm šī īpatnība uzrādījusies – vienu un to pašu ibuprofēnu nosaucot citādi un uzrakstot, ka tas ir specifiski pielāgots tieši konkrētu sāpju ārstēšanai, kā arī palielinot cenu, tas cilvēkiem šķietami palīdz labāk. "Ko nozīmē šķietami? Lielākā daļa no tiem procesiem, kur vērojamas izmaiņas, notiek mūsu prātā. Arī ar slimībām, saaukstēšanos. Varat vienkārši dzert karstu tēju, taču kopā ar kristālu tiksiet vaļā no iesnām septiņu dienu laikā? Bet vai bez kristāla tas arī notiktu septiņu dienu laikā? Organismam ir tendence atgriezties pie vidējā, ja nerunājam par nopietnām slimībām," stāsta pētnieks.

Ir daudz izskaidrojumu, kādēļ cilvēki tic. Ir dažādas motivācijas, ir arī bailes. Piemēram, cilvēkam var būt bail iet pie ārsta, jo var atklāt kaut kādu nopietnu saslimšanu, kas būs jāārstē. Ja ģimenē neviens nav gājis, arī ģimenes spiediens var ietekmēt.

Ja nu maģiskos akmeņus ne visi uztver nopietni, tad akupunktūru kā procedūru piedāvā arī medicīnas centros, solot "stiprināt imūnsistēmu, nervu sistēmu, uzlabojot vielmaiņu un enerģijas līdzsvaru". Kā tur ir? Šī metode ir arī diezgan plaši pētīta un arī Eiropā samērā populāra.

"Par akupunktūru paskatījos pētījumus. Šī adatu ieduršana kaut kādu serotonīna un endorfīnu izdalīšanos ietekmē, bet interesantais, ko novēroju pētījumos – tie punkti, kurus šie prasmīgie akupunktūras pseciālisti izvēlas, salīdzinot ar nespeciālistu, kurš dūra sevis izvēlētos punktos, vienādi ietekmēja hormonu izdalīšanos," zinātniskajos darbos lasīto komentē Vītola. Proti, eksperimentos netika konstatētas atšķirības starp to, vai adatu terapijā tās ir sadurtas "īpašajos punktos", vai vienkārši kaut kur sabakstītas. "Pēc pētījumiem akupunktūra, salīdzinot ar kontroles grupu strādā, bet ne līdz galam ar to pamatojumu, ka mēs attīram kaut kādas čakras, iedurot konkrētā vietā. Tas nav īstais pamatojums."

Kā strādā svārstiņi un kāpēc tiem nedrīkst prasīt konkrētus jautājumus, piemēram, loterijas izlozes skaitļus? Vai katrai slimībai ir sava frekvence? Vai doktora Levina magnētiskās saites palīdz pret sāpēm ceļgalu locītavās? Un kāpēc Jānim ap roku ir sarkans dzīpariņš? To visu uzzināsi raidījuma "Zinātne vai muļķības" jaunākajā epizodē par apgaroto medicīnu. To klausies "Spotify", "Apple Podcasts" un citās podkāstu platformās, kā arī skaties vietnē "YouTube".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".