Kā izmērīt, vai maģiskie akmentiņi, piemēram, bronzīts tiešām dara to, ko sola pārdevēji – aizsardzību, mieru, vīrišķās enerģijas balansēšanu? Ja tas strādā, tad taču neticami labs darījums – tikai par 3,5 eiro visi šie ieguvumi! Tad iedomājamies, cik labi strādātu bronzīts pa 10 eiro! Izrādās, zināma patiesība te ir – raidījumā "Zinātne vai muļķības" informācijas uztveres pētnieks un Latvijas Universitātes pasniedzējs Mārtiņš Priedols norāda uz psiholoģisku īpatnību, kas dārgākas lietas mūsu uztverē padara iedarbīgākas.
Protams, nav runa par bronzītu un citiem burvju akmentiņiem, kas sola visplašāko labumu klāstu tā īpašniekiem. Otra raidījuma viešņa – fizikas doktore Virgīnija Vītola – norāda, ka būtu nepieciešami strikti un kontrolēti eksperimenti, lai pārliecinātos, ka bronzīts tiešām "balansē vīrišķo enerģiju".
"Vispirms mums vajadzētu līdz galam saprast, ko mēs mērīsim. Kā varētu definēt vīrišķo enerģiju? Īpašniekam bārda augs ātrāk? Vēl varētu hormonu līmeņus mērīt. Jāizdomā, uz ko tieši skatīties. Vai balss frekvence kļūst zemāka, cik daudz īpašnieks skatās sporta spēles?" stāsta fiziķe. Tad jāskatās, kā tas korelē ar to, cik tad daudz tur ir tieši bronzīta loma. "Nepietiktu tikai ar vienu cilvēku vien. Tas būtu jāizmēģina ar lielu grupu, turklāt citiem būtu jādod mākslīgie akmentiņi, plastmasas, un tad jāsalīdzina," kontrolētu eksperimentu pamatprincipus atgādina Vītola.
Taču daļai cilvēku nekādi pierādījumi nav vajadzīgi. Pietiek ar apgalvojumu – tas strādā! – un stipru pārliecību. Bronzīta gadījumā ar pierādījumiem tā pašvaki, lai neteiktu vairāk, bet cilvēki joprojām tic. Kad runa ir par vakcīnu efektivitāti, dažiem arī ar 1000 un vienu pētījumu būs par maz, taču bronzīts vīrišķajai enerģijai – kāda runa!
Kad taujājām Mārtiņam Priedolam, kā tur ir ar to akmeņu labo enerģiju un kāpēc cilvēki tai tic, viņš atzīst, ka arī pats nedaudz tic akmeņu spēkam. "Vienmēr studentiem saku – ja gribat, lai es dzīvē justos labāk, droši dāviniet. Bet tikai dimantus! Esmu pārliecināts, ka tie ietekmēs manu dzīvi pozitīvi. Ja godīgi, ir skaidrs, ka cilvēki meklē atbildes, palīdzību, izskaidrojumu un meklē, kā lietas ietekmēt. Ja mums ir bezmiegs, varētu iet pie ārsta. Šausmīgi dārgi, piņķerīgi. Varētu dzer mazāk kafijas. Arī negribas, jo garšo. Bet te pa 3,5 eiro varam nolikt zem spilvena kristāliņu. Vēl var palīdzēt, ja tas maksās dārgāk! Ir tendence, ja lietas maksā dārgāk, tās šķietami palīdz labāk."
Priedols stāsta, ka pētījumos par zālēm šī īpatnība uzrādījusies – vienu un to pašu ibuprofēnu nosaucot citādi un uzrakstot, ka tas ir specifiski pielāgots tieši konkrētu sāpju ārstēšanai, kā arī palielinot cenu, tas cilvēkiem šķietami palīdz labāk. "Ko nozīmē šķietami? Lielākā daļa no tiem procesiem, kur vērojamas izmaiņas, notiek mūsu prātā. Arī ar slimībām, saaukstēšanos. Varat vienkārši dzert karstu tēju, taču vai kopā ar kristālu tiksiet vaļā no iesnām septiņu dienu laikā? Bet vai bez kristāla tas arī notiktu septiņu dienu laikā? Organismam ir tendence atgriezties pie vidējā, ja nerunājam par nopietnām slimībām," stāsta pētnieks.
Ir daudz izskaidrojumu, kādēļ cilvēki tic. Ir dažādas motivācijas, ir arī bailes. Piemēram, cilvēkam var būt bail iet pie ārsta, jo var atklāt kaut kādu nopietnu saslimšanu, kas būs jāārstē. Ja ģimenē neviens nav gājis, arī ģimenes spiediens var ietekmēt.
Kā strādā svārstiņi un kāpēc tiem nedrīkst prasīt konkrētus jautājumus, piemēram, loterijas izlozes skaitļus? Vai katrai slimībai ir sava frekvence? Vai doktora Levina magnētiskās saites palīdz pret sāpēm ceļgalu locītavās? Un kāpēc Jānim ap roku ir sarkans dzīpariņš? To visu uzzināsi raidījuma "Zinātne vai muļķības" jaunākajā epizodē par apgaroto medicīnu. To klausies "Spotify", "Apple Podcasts" un citās podkāstu platformās, kā arī skaties vietnē "YouTube".
--
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
