Patiesība par āderēm un rīkstniekiem – komentē fizikas doktore un pētnieks  (20)

"Te ūdens ir visur. Gruntsūdeņu līmenis mums ir augsts, un nav nekādas starpības, vai tu aku roc te vai metru tālāk, jo ūdens lielākoties tur būs. Ar atsevišķiem izņēmumiem. Seklāk vai dziļāk – tas jau ir cits jautājums," skaidro informācijas uztveres un dezinformācijas pētnieks, Latvijas Universitātes pasniedzējs Mārtiņš Priedols.

Ir veikti arī vairāki kontrolēti eksperimenti, lai pārbaudītu rīkstnieku spējas. Gan ārvalstīs, gan Latvijā. Ārzemēs zināmākie varētu būt tā dēvētie Minhenes eksperimenti pagājušā gadsimta 80. gados. Pētījumiem grantu piešķīra valdība, un interesanti, ka eksperimentu plānošanā bija iesaistīti arī pārliecināti rīkstniecības piekritēji. Uzskatīts, ka tādējādi eksperimentu iznākums būs ticamāks plašākai sabiedrības daļai, jo iepriekš veiktie pētījumi, kuros iesaistīti tikai pret šo praksi skeptiski vai neitrāli noskaņoti cilvēki, rīkstniecības piekritēju aprindās noraidīti kā angažēti. Tādējādi Minhenes eksperimentos bija iesaistīti arī tie Minhenes Universitātes un Minhenes Tehniskās universitātes pētnieki, kas iepriekš publiski izteikušies par labu rīkstniecībai.

Eksperiments veikts divstāvu šķūnī, kur rīkstnieki savas darbības veica otrajā stāvā, bet stāvu zemāk tika pārvietoti rati, kuros bija ietaise cauruli un tekošu ūdeni. Šī ietaise tika novietota nejauši izvēlētos punktos pa labi vai pa kreisi no centrālās ass. Pirmajā kārtā piedalījās vairāki simti rīkstnieku, taču rezultāti bija tik svārstīgi, ka beigās izlase samazināta līdz 43 rīkstniekiem, kam veicās vislabāk. Tie tad attiecīgi veica vairākus simtus mēģinājumu noteikt tekošā ūdens atrašanās vietu. Eksperiments bija dubultakls, proti, arī rīkstnieku darbību novērotāji nezināja, kur stāvu zemāk pārvietota ietaise ar tekošo ūdeni. Rezultāti bija tādi, ka rīkstnieku spēja noteikt tekošā ūdens atrašanās vietu nebija lielāka par nejaušu veiksmi. Proti, jebkurš no malas – ar vai bez rīkstnieku rīkiem – to uzminētu aptuveni tikpat bieži.

Raidījuma vadītājs Jānis ar svārstiņu mēģina noteikt, cik "laiku" sociālajos tīklos būs šim rakstam.

Eksperimentu par rīkstnieku spējām, kaut ne tuvu tik vērienīgu, pirms vairākiem gadiem veica arī raidījums "Aizliegtais paņēmiens". Tur tika pieaicināti četri rīkstnieki, un katram no tiem bija pavisam atšķirīgi secinājumi par āderu krustpunktiem.

Kāpēc cilvēki tik ļoti iekaist, runājot par āderēm un to, vai āderu krustpunktus var noteikt ar salocītām drātīm? Informācijas uztveres pētnieks Priedols norāda – strīdās, jo tas ir pārliecības jautājums. Cilvēki tic, ka to var izdarīt un ka būs ieguvums. "Cerams, ka rīkstniekiem pietiek prāta pateikt, lai to aku rok tālāk no kūts un citām vietām, kur varētu būt piesārņojums gruntsūdeņu līmenī."

Starp citu, šī pārliecība var būt tik stipra, ka tā tiešām fiziski var ietekmēt cilvēka dzīvi. Piemēram, ja kāds slikti guļ un ir pārliecināts, ka vainojami āderu krustpunkti zem gultas, tad Priedols norāda – tik tiešām var palīdzēt, ja kāds no malas atnāks – turklāt vēlams par naudu – un pateiks, kur tad to gultu labāk novietot. Taču tas saistīts ar cilvēku psiholoģiju, nevis ar kādu maģisku āderu krustpunktu reālu eksistenci.

Fizikas doktore Virgīnija Vītola piebilst, ka ir arī labi izskaidrojams, kāpēc cilvēkiem šķiet – rīki tiešām kustas un norāda akurāt uz vajadzīgo vietu. "Tas ir par cilvēka paša neapzinātām kustībām, tāpat kā ar svārstiņu. Ja ļoti gribu, lai kaut kas sāk notikt, tad neapzināti ļoti minimāli muskuļi var sākt darboties tā, ka svārstiņš iekustēsies." Tās dēvē par ideomotorajām reakcijām – subjekta neapzināti veiktām, mikrolīmeņa muskuļu kustībām. Ar to arī izskaidrojama, piemēram, 19. gadsimtā populārā seansu prakse, kur it kā notikusi sazināšanās ar mirušo gariem, izmantojot dažādus fiziskus palīgrīkus, ar kuru starpniecību tad gari "atbild" uz jautājumiem, norādot uz "jā", "nē", kādu vārdu vai burtu.

Kā strādā svārstiņi un kāpēc tiem nedrīkst prasīt konkrētus jautājumus, piemēram, loterijas izlozes skaitļus? Vai katrai slimībai ir sava frekvence? Vai doktora Levina magnētiskās saites palīdz pret sāpēm ceļgalu locītavās? Un kāpēc Jānim ap roku ir sarkans dzīpariņš? To visu uzzināsi raidījuma "Zinātne vai muļķības" jaunākajā epizodē par apgaroto medicīnu. To klausies "Spotify", "Apple Podcasts" un citās podkāstu platformās, kā arī skaties vietnē "YouTube".

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".