Pirms dažiem gadiem veikts Vidzemes Augstskolas pētījums liecina, ka tikai 14% aptaujāto uzskata, ka ir svarīgi būt informētiem par zinātni un pētniecību, un tikai 10% pilnībā piekrita tēzei, ka zinātne ir nozīmīga viņu dzīvē. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas relatīvi nesen pasūtītā pētījumā secināts, ka vien aptuveni 20–40% Latvijas iedzīvotāju ir pozitīva attieksme pret zinātni.
Ir eksperti, kuri iemeslu redz okupācijas perioda, ja tā var teikt, mantojumā, jo padomju režīms zinātni ideoloģizēja, vairojot skepsi pret to. "... sīvā konkurence ar Rietumu zinātni izraisīja tās sistemātisku noniecināšanu un brīžiem kategorisku noliegšanu, kas veicināja sagrozītu priekšstatu veidošanos par zinātnes būtību un dezinformēja sabiedrību par virkni zinātņu disciplīnu vēsturi, uzdevumiem un mērķiem." [1] Tā varētu būt, tomēr Latvijā dzīvo paaudzes, kuras okupācijas periodu nav pieredzējušas, un noraidoša attieksme pamanāma arī šajā sabiedrības daļā. Tātad ir papildu iemesli.
Viens no tiem – cilvēki nesaprot pētījumu noderīgumu, tādēļ secina, ka nereti pētnieku darbs ir "nodokļu maksātāju naudas" (šajā izplūdušajā apzīmējumā parasti pamanāmies iekļaut arī ārvalstu finansējumu) nelietderīga izlietošana.
Vispirms, aizsteidzoties sev priekšā, teikšu, ka arī es domāju – ir pētījumi, kuru jēga ir apšaubāma. Tomēr vispirms piedāvāju subjektīvu versiju par to, pret kādiem pētījumiem publika izturas labvēlīgāk, pret kādiem – mazāk ieinteresēti.
Viegli pamanāms, ka vispozitīvākā ir attieksme pret tēmām, kuras mēs varam samērot ar mūsu pašu interesēm un vajadzībām.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
