Noziegumu vietu izmeklētāji atklāj, kādus detektīvseriālus skatās un cik reālistisks ir CSI  (2)

Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Biroja priekšnieks Viktors Semjonovs ir tas, kura vadītā komanda nozieguma vietā gādā par to, lai nekas nepaliktu bez ievērības un visi pierādījumi pienācīgi tiktu "apstrādāti", saglabāti un vajadzības gadījumā nonāktu pie tiesu ekspertiem. Savukārt Sigita Silarāja ir viena no tiesu ekspertu komandas, kas specializējas homoskopisko un mehanoskopisko pēdu izpētē, kā arī dokumentu tehniskajā izpētē.

Reizēm dzirdēts, ka nozares speciālisti ar savu jomu saistītus seriālus un filmas pat nevar paskatīties. Cik daudz aplamību tur redzams, nevar izturēt! Kā ar Semjonovu un Silarāju? Vai detektīvseriāli un filmas ir iecienīta "kultūrdeva" pēc garas darba dienas?

Silarāja atzīst, ka vairāk skatās klasiku – nostalģijas un bērnības atmiņu dēļ padomju laikā tapušās filmas par Šerloka Holmsa piedzīvojumiem. Tāpat viņai simpatizē allaž elegantais Erkils Puaro, Agatas Kristi radītais tēls. No 21. gadsimtā tapušiem seriāliem viņa izceļ stāstu par detektīva Mērdoka darbu.

Semjonovs skatās tieši CSI sērijas – gan "CSI: Maiami", gan "CSI: Lasvegasa". Viņam patīk salīdzināt seriālā redzamās iespējas un tehniku ar Latvijas izmeklētāju izmantotajām. Tehnoloģijas var atšķirties, taču pamata paņēmieni būs līdzīgi, skaidro speciālists. Protams, seriāla vajadzībām "jātaisa interesants sižets", taču neesot tā, ka viss ir galīgi šķērsām. CSI sērijās redzama arī īstenība.

Taču, ja nu jāizceļ kādi mīti, ko seriāli palīdz popularizēt, tad tas ir izmeklēšanas temps. "Tur viss notiek ātrāk. Dzīvē tik ātri diemžēl nav," bilst Semjonovs.

Silarāja piebilst – vēl viens mīts ir, ka viss ir iespējams. Visi visu var. Praksē savukārt ir tā, ka ne vienmēr pēc ekspertīzēm var nonākt pie konkrēta secinājuma.

Vai ar plastisko ķirurģiju var sevi izmainīt tā, ka neviens neatpazīs un neatradīs? Vai tiešām nav divu vienādu pirkstu nospiedumu, un vai tie visas dzīves laikā paliek nemainīgi? Kāpēc fotoroboti mēdz būt neprecīzi un nepavisam neatgādina meklēto noziedznieku? Vai pēc nozieguma vietā atrastas lodes var noteikt, tieši no kura ieroča tā izšauta? Un kāpēc raidījuma vadītājs Jānis gribētu visus izmeklētājus aizvietot ar suņiem? To visu klausies "Zinātne vai muļķības" epizodē par CSI metodēm reālajā dzīvē platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un citās, kā arī skaties video vietnē "YouTube".

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".