Kāpēc vispār garie tiesas procesi, apsūdzības un aizstāvības puses argumentu kaujas, ja ir taču poligrāfa tests jeb tā dēvētais melu detektors! Vismaz tā kādu var pamudināt domāt detektīvseriāli, kur šī metode reizēm attēlota kā panaceja. Pieslēdz aizdomās turēto pie sensoriem, izprašņā un vai nu attaisno, vai pieķer melos un atrisini noziegumu! Cik uzticami "melu detektori" ir poligrāfa testi un vai tos izmanto arī tiesu praksē Latvijā – to šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē par noziegumu vietu izmeklēšanu un tiesu ekspertīzēm vaicājām speciālistiem.
Izrādās, Latvijā arī izmeklēšanas procesā var izmantot poligrāfa testu. Kā stāsta Valsts tiesu ekspertīžu biroja Tehnisko ekspertīžu departamenta vecāka tiesu eksperte Sigita Silarāja, tiesu ekspertu reģistrā ir reģistrēts eksperts, kurš specializējas šajā jomā. Taču jāuzsver, ka tā ir pilnīgi brīvprātīga ekspertīze. "Cilvēks pats var to pieprasīt. Tā nav ātra, tai ilgi jāsagatavojas un salīdzinoši ilgs ir arī process. Turklāt cilvēks jebkurā brīdī var atteikties, ja kaut kas neiepatīkas," skaidro Silarāja.
Un pamatoti, jo poligrāfa tests neatbilst savam populārajā kultūrā labāk zināmajam nosaukumam "melu detektors". Tas nefiksē melus, tāpēc šāds nosaukums pats par sevi ir maldinošs. "Melu detektora testi kļuvuši par popkultūras ikonu – gan krimināldrāmās, gan komēdijās, gan reklāmas industrijā poligrāfa adatas zīmētās poligrammas ir atpazīstams simbols. Taču, kā jau 90. gadu sākumā norādīja psihologs Leonards Sakss, pati ideja par cilvēka godīguma pārbaudi, monitorējot psihofizioloģiskas izmaiņas un reakcijas, ir vairāk mīts nekā realitāte," pausts Amerikas Psihologu asociācijas vietnē.
Tas, ko šī metode dara, ir fiksē dažādus ķermeņa parametrus – pulsu, asinsspiedienu, elpošanu, ādas vadītspējas izmaiņas (kas indicē par svīšanu) – brīdī, kad testa veicējs cilvēkam uzdod jautājumus. Tā fiksē ķermeņa reakcijas, bet nav brīnumlīdzeklis melu atklāšanā.
Arī oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" portālā "LV Portāls" poligrāfa eksperts Uldis Miķelsons norāda, ka tā nav maģiskā metode, kas izolēti no pārējās izmeklēšanas un ekspertu atzinumiem "uzrādīs melus". "Poligrāfa testi, lai gan diezgan plaši pazīstami dažādās valstīs, nevar tikt uztverti kā brīnumlīdzeklis. Ja kāds cilvēks – Latvijā vai citā valstī – izdara secinājumus par personas teiktā patiesīgumu tikai pēc poligrāfa testiem, tātad, tikai novērtējot, vai cilvēkam bijušas stresa reakcijas uz specifiskiem jautājumiem, tad ir liels kļūdaina secinājuma risks, jo cilvēks var izjust stresu tādas pārbaudes situācijā arī tad, ja nemelo. Piemēram, var baidīties par to, ka viņam neticēs. Un, pretēji, pārbaudes situācijā kāds melojošs cilvēks var būt emocionāli visai noturīgs, līdz ar to poligrammās viņam var neparādīties stresa reakcijas."
Silarāja raidījumā skaidro, ka ir daudz un dažādu faktoru, kas var ietekmēt poligrāfa testa iznākumu. "Cilvēks, kas ir lasījis, cilvēks, kas par to ir interesējies vai pats mācījies šo jomu, var iekārtu apiet," uzsver eksperte. Nemaz nerunājot par tiem, kas ir profesionāli meļi. Un tieši tādi jau parasti ir izmeklētāju uzmanības fokusā – vainīgi, bet vainu slēpj un neatzīstas.
Vai ar plastisko ķirurģiju var sevi izmainīt tā, ka neviens neatpazīs un neatradīs? Vai tiešām nav divu vienādu pirkstu nospiedumu, un vai tie visas dzīves laikā paliek nemainīgi? Kāpēc fotoroboti mēdz būt neprecīzi un nepavisam neatgādina meklēto noziedznieku? Vai pēc nozieguma vietā atrastas lodes var noteikt, tieši no kura ieroča tā izšauta? Un kāpēc raidījuma vadītājs Jānis gribētu visus izmeklētājus aizvietot ar suņiem? To visu klausies "Zinātne vai muļķības" epizodē par CSI metodēm reālajā dzīvē platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un citās, kā arī skaties video vietnē "YouTube".
--
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
