Zinātniekiem jauna hipotēze par intriģējošo Tunguskas fenomenu  (61)

Eksplozija, kas satricināja debesis 1908. gada 30. jūnija vakarā, līdz ar zemi nogāza aptuveni 80 miljonus koku, izpostot vairāk nekā divus tūkstošus kvadrātkilometru meža. Runājot par eksplozijas jaudu, parasti tiek minētas vismaz desmit megatonnas, bet izskanējušas arī versijas par 30 megatonnām TNT ekvivalenta. Uz Hirosimu nomestās bumbas jauda bija 12–18 kilotonnas. Ņemot "vidējos" no šiem diapazoniem – 20 megatonnas un 15 kilotonnas, Tunguskas sprādziens bija vairāk nekā 1330 reižu spēcīgāks.

Uzskatīts, ka postaža ir apmēram 10 līdz 15 kilometru augstumā uzsprāguša meteorīta sekas. Tāpat izskanējušas versijas par komētu, un šo nereti dēvē par lielāko šāda veida katastrofu dokumentētajā vēsturē.

Taču šajā notikumā aizvien ir neatšķetināti pavedieni, tieši tas padara Tunguskas fenomenu par aizraujošu pētniecības objektu. Proti, kaut pēc tam atrasti daži fragmenti, kuru iespējamā izcelsme ir ārpuszemes, aizvien ir daudz nezināmā. Vai tas tiešām bija meteorīts vai komēta, kas uzsprāga mūsu planētas atmosfērā?

Jauna hipotēze izvirzīta Krievijas zinātnieku pētījumā "On the possibility of through passage of asteroid bodies across the Earth's atmosphere", kas publicēts recenzētā akadēmiskajā izdevumā "Monthly Notices of the Royal Astronomical Society".

Šādā gadījumā objektam – asteroīdam – noteikti jābūt no dzelzs, jo ledus objekts Zemes atmosfērā neizdzīvotu karstuma dēļ un vienkārši izkustu, nesasniedzis 10-15 kilometru augstumu, bet iežu asteroīds šādā gadījumā, visticamāk, eksplodētu, gaisam iekļūstot porās un plaisās, strauji palielinot spiedienu un pārplēšot asteroīdu. Dzelzs kodola asteroīdiem ir daudz lielākas iespējas izdzīvot vardarbīgo ceļojumu cauri Zemes atmosfērai ar ātrumu ne mazāk kā 11,2 kilometri sekundē. Krievijas zinātnieki uzskata, ka dzelzs asteroīds bijis diametrā no 100 līdz 200 metriem.

Šis modelis izskaidrotu dažas no visbiežāk minētajām dīvainībām Tunguskas fenomena kontekstā – tā arī nav atrasts trieciena rezultātā radies krāteris, kas liecina – vismaz vienā lielā gabalā objekts līdz zemei nenonāca. Tāpat arī nav atrasti fragmenti, kas pilnīgi nepārprotami būtu no Tunguskas sprādzienu izraisījušā objekta. Pirms kāda laika, 2013. gadā, izskanēja ziņas, ka esot atrasti meteorīta fragmenti, taču tās nebija viennozīmīgas un tika apstrīdētas, galvenokārt norādot uz nespēju konkrētos meteorītu fragmentus sasaistīt ar Tunguskas fenomenu – notikumu pirms vairāk nekā 100 gadiem, kuru laikā meteorīti un to fragmenti uz Zemes, arī taigā, nonāk ik gadu.

Cauri atmosfērai spēji izlidojuša, bet nenokrituša dzelzs bolīda gadījumā fragmentu trūkums nav problēma. Berzes un lielā karstuma rezultātā vien notiktu sublimācija, bet beigās sublimācijas "pārpalikumu" nevarētu pat atšķirt no parastiem, uz Zemes sastopamu oksīdu atomiem.

Šī hipotēze ir intriģējoša, galvenokārt tāpēc, ka pats notikums tāds ir, bet Krievijas pētnieku grupa uzsver, ka pētījumam ir būtiski ierobežojumi un pagaidām tā ir vien versija, tāpēc nepieciešama tālāka izpēte. Daudzi jautājumi aizvien arī šīs versijas kontekstā paliek neatbildēti, piemēram, kā tieši šāda notikumu gaita radīja spēcīgo triecienvilni konkrētā vietā virs Sibīrijas taigas.

Oriģinālais pētījums pieejams šeit (bezmaksas kopsavilkums un pilnais teksts par maksu).