Kamēr efektīva un droša vakcīna imunizācijai pret jaunā koronavīrusa izraisītu slimību Covid-19, visticamāk, vēl krietni aiz kalniem un tik drīz nebūs pieejama, zinātnieki visā pasaulē meklē veidus, kā vismaz atvieglot slimības norisi riska grupu pacientiem. Pasaules Veselības organizācijas starptautiskā projektā "Solidarity" klīniskajos pētījumos vērtē dažādu medikamentu potenciālu, bet vēl viens no pētījumu virzieniem ir antivielu terapija. Parasti dzirdam par Covid-19 veiksmīgi pārslimojušo pacientu plazmas izmantošanu, taču nupat akadēmiskajā izdevumā "Cell" publiskotā pētījumā priekšplānā izvirzīts vēl viens iespējamais antivielu "resurss" – lamas. Jā – tie paši kamieļu dzimtas dzīvnieki ar nereti visai muļķīgajām sejas izteiksmēm.
Par antivielu terapiju īsais skaidrojums ir tāds – tiktu izmantotas jau atlabušu pacientu asinis, kuru organisms, cīnoties ar vīrusu, izstrādājis lielu daudzumu antivielu, kas piesaistās mērķim – šajā gadījumā vīrusam "SARS-CoV-2" – un neitralizē to. Runa ir par mākslīgi iegūto pasīvo imunitāti – to rada organismā ievadīts asins serums, kas satur jau gatavas citā organismā izstrādātas antivielas. Par asins serumu sauc asins plazmu, kas atdalīta no fibrinogēna. Tas, ja runājam par pētījumiem ar cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19. Klīniskie pētījumi šajā lauciņā nupat sākti, piemēram, Lielbritānijā.
Savukārt nupat "Cell" publiskotajā pētījumā galvenās varones ir lamas, konkrēti – Vintera (tumšās krāsas lama attēlā). Starptautiska zinātnieku komanda, kurā apvienojušies eksperti no Ostinas Universitātes ASV un Gentes Universitātes Beļģijā, secinājusi, ka laboratoriskos apstākļos pret SARS-CoV-2 lieliski cīnās lamu organisma izstrādātas antivielas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
