Talantīgā bioloģe Vainšeļbauma pēta iepriekš nenovērotu vēža šūnu dalīšanās parādību  (19)

Nineļa ir viena no četriem talantīgākajiem LU doktorantiem eksakto, dabaszinātņu, medicīnas un dzīvības zinātņu jomā, kas saņēmusi LU fonda atbalstu. Maģistra grādu bioloģijā ieguvusi ar izcilību. Paralēli studijām un pētnieciskajam darbam piedalās dažādās vietēja un starptautiska līmeņa erudīcijas spēlēs, gūstot augstus rezultātus, zīmē, apgūst japāņu valodu un pat domā uzrakstīt zinātniskās fantastiskas grāmatu.

Parasti ikdienu Nineļa pavada Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra laboratorijā, kur Jekaterinas Ērenpreisas vadībā izstrādā savu promocijas darbu par ļaundabīgo audzēju ģenētiku un evolūciju. Šobrīd apņēmīgā molekulārbioloģe veic analītisko pētniecību, kur lieti noder nesen papildinātās zināšanas bioinformātikā. Pilnībā nodoties pētnieciskajam darbam palīdz LU fonda administrētā stipendija doktorantūras studijām. Nineļa labprāt pastāsta par savu pētījumu un skaidro turpmākās iespējas.

Arvien biežāk cilvēki saskaras ar diagnozi "vēzis". Kāpēc slimība ir populācijā tik izplatīta un turklāt grūti ārstējama?

Ne velti termins "onkoloģija", kas apzīmē zinātni, kas pēta vēzi, ir radies no grieķu vārda "ὄγκος" – nasta, smagums, slogs. Ņemot vērā, ka risks saslimt ar onkoloģisku slimību kādā dzīves posmā gan vīriešiem, gan sievietēm ir ap 40% vai vairāk, ārstēšana bieži ilgst gadiem, bet tikai aptuveni pusei no slimniekiem izdodas atlabt, kļūst skaidrs, ka vēzis tiešām ir nasta, kas ir jāstiepj visai mūsdienu sabiedrībai.

Augsto slimības agresivitāti un letalitāti piešķir audzēju šūnu spēja ātri un nemitīgi mainīties, proti, evolucionēt, pielāgojoties gan ķīmijterapijas, gan radioterapijas apstākļiem, un metastāžu veidā izplatoties pa slimnieka ķermeni, tādējādi izpostot organismu un galu galā laupot dzīvību. Tieši šos vēža šūnu evolūcijas procesus pētām mūsu laboratorijā, izmantojot multidisciplināro pieeju vēža šūnu bioloģijas izpētei.

Evolūcijas gaitā vēža šūnas, it īpaši tās retās šūnas, kas spītīgi izdzīvo pēc ārstēšanas kursa, krasi izmainās, iegūstot jaunas, no citiem šūnu veidiem un pat evolucionāri senākām dzīvības formām, piemēram, vienšūņiem un agrīniem daudzšūnu organismiem, "pārņemtās" īpašības. Protams, tāda apmēra agresīva evolūcija ietver dramatiskas pārmaiņas gan gēnu, gan proteīnu, gan hromosomu un veselu hromosomu komplektu, respektīvi, genomu, līmenī.

Tieši kādus procesu tu apskati un pēti?

Mans pētījums koncentrējas galvenokārt uz hromosomu un genomu skaita, precīzāk, ploīdijas, izmaiņām, it īpaši tā saucamo triploīdiju – stāvokli, kad vēža šūnā ir novērojams pusotru reizi lielāks hromosomu skaits nekā normālajā jeb diploīdajā šūnā. Proti, triploīdām šūnām ir ap 69 (58-80) hromosomu, lai gan normāli vajadzētu būt 46 hromosomām. Mūsu iepriekš iegūtie un zinātniskajā rakstā nopublicētie dati liecina, ka vēža triploīdija, kas ir saistīta ar paaugstināto slimības agresivitāti un pacientu letalitāti, ir nevis nejaušas hromosomu iegūšanas un zaudēšanas sekas, bet gan dzimumvairošanās mehānismiem līdzīgo preprogrammēto pilngenoma izmaiņu rezultāts.

Tai ir adaptīva loma audzēja izdzīvošanā un turpmākā augšanā. Balstoties uz šiem rezultātiem, Latvijas pētnieciskā grupa nolēmusi turpināt pilnā vēža genoma izmaiņu izpēti.

Viens no izmaiņu paveidiem, kas ir novērojams vēža šūnās pēc apstrādes ar ķīmijterapiju, ir mitotiskā izslīdēšana. Šī fenomena gadījumā šūna it kā gatavojas dalīties, bet "pārdomā", kā rezultātā genoma kopiju skaits vairākkārt dubultojas, un tādējādi palīdz nelielai vēža šūnu daļai pārdzīvot ārstēšanas periodu un izlabot bojājumus, lai pēc noteikta laika atkal sāktu dalīties.

Ko tev ir sniegusi stipendija?

Esmu noteikti ievērojusi, ka pagodinājumam un finansiālajām atbalstam, ko piešķir stipendiātes statuss, ir nozīmīga labvēlīga ietekme gan uz pētniecisko produktivitāti, gan uz vispārējo motivāciju citās ikdienas gaitās. Es saprotu, ka stipendija ir ne tikai finansiāls atbalsts, bet arī uzliek lielu atbildību pierādīt, ka esmu izcīnītās balvas cienīga, un liek daudz strādāt, meklējot savu darba nišu.

Stipendija ir sniegusi man iespēju paaugstināt savu kvalifikāciju un pilnveidoties. Piemēram, kopš stipendijas piešķiršanas esmu pabeigusi piecus Coursera platformā piedāvātos tiešsaistes kursus no Mičiganas un Džona Hopkinsa universitātēm, nozīmīgi uzlabojot savas statistikas, programmēšanas un bioinformātikas zināšanas. Esmu arī pieteikusies "Vēža genomikas" kursam, ko piedāvā Eiropas Bioinformātikas institūts (EMBL-EBI). Cerams, ka tuvākajā nākotnē man būs iespēja paplašināt savas zināšanas, apmeklējot arī starptautiskās zinātniskās konferences ārzemēs.

Kāpēc ir svarīgi atbalstīt jaunos pētniekus arī turpmāk?

Manuprāt, atbalstam ir milzīga nozīme, jo talantīgu un entuziastisku pētniecībā ieinteresētu jauniešu, ir maz. Lai pēc iespējas vairāk jauno pētnieku turpinātu savu karjeru zinātnē, šis potenciāls ir intensīvi un rūpīgi jākultivē – tā realizēšanai bieži nepietiek tikai ar interesi, entuziasmu, talantu un augstām darbspējām. Atbalsta iespēju trūkuma gadījumā, materiālo līdzekļu un profesionālo kontaktu nepietiekamība var viegli kļūt par klupšanas akmeni un zinātniskās karjeras pārtraukšanas cēloni. Vēlos vēlreiz izteikt pateicību LU fondam un mecenātam par piedāvāto iespēju iegūt jauno pieredzi, pilnveidot sevi un dalīties zināšanās ar citiem!