Pirms vairāk kā 110 miljoniem gadu aptuveni 1300 kilogramu smags un ar pamatīgām bruņām apveltīts dinozaurs (Borealopelta markmitchelli) notiesāja savu pēdējo maltīti, nomira un tika ieskalots jūrā, – vietā, kur mūsdienās atrodas Alberta Kanādā. Radība nogrima uz savas nobruņotās muguras, jūras dibenā pamazām pazūdot dubļu kārtā. 2011. gadā dinozauru atrada naftas smilšu strādnieki, bet žurnālā "Royal Society Open Science" 2020. gada jūnija publikācijā to jau sīki aprakstīja pētnieki.
Pēdējo desmit gadu laikā paleontologi Karaliskajā Tirela muzejā Kanādā, Brendonas Universitātē un Saskačevanas Universitātē pētīja šo Agrā krīta perioda pārstāvi, kas pārakmeņojies pārsteidzoši labi, tādējādi atklājot pat niansētas detaļas par tā uzturu.
Kā minēts publikācijā, laiku pa laikam zinātniekiem dinozauru atliekās izdodas atrast kādas sēklu un zariņu paliekas, bet ne liecības par konkrētiem augiem, ko tie ēduši. Tādi gadījumi ir bijuši, bet ārkārtīgi reti un ne tik ievērojami kā šoreiz. Kā skaidro Džims Besindžers, ģeologs no Saskačevanas un šī atklājuma pētnieku grupas dalībnieks, tad pētāmais dinozaura "iekšu" saturs bijis aptuveni futbola bumbas lielumā, viņš arī norāda, ka līdz šim neviena cita dinozaura uztura paliekas neatklāj tik daudz kā tās, kas atrastas šajā anklazauru sugas pārstāvī.
Ko tad konkrētais eksemplārs bija ēdis savā pēdējā maltītē? Pārsvarā paparžu lapas – tās veidoja 88% no atklātajām paliekām, bet septiņi procenti bija koku stumbru daļiņas un zari.
"Kad zem mikroskopa pētījām plānās vēdera satura paliekas, bijām šokēti, cik skaisti un koncentrēti atklājās augu materiāli," sacīja Brendonas Universitātes biologs Deivids Grīnvuds.
Zvērs bijis izvēlīgs ēdējs, tas lielākoties, pusdienas sakošļājot, ēdis tikai psilotu klases papardes, bet nav pievērsis uzmanību cikadejām un skujkokiem.
Tirela muzejs video materiālā pastāsta par spilgtāko, ko atklāj dinozaura pētniecība:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!