Vai zināji, ka savulaik un gan jau šur tur kāds arī vēl tagad mājas būvē, ņemot vērā āderu atrašanās vietas? Turklāt ir dažādu veidu āderes – daži āderu krustpunkti ir neganti, virs tiem būvētā mājā iemītniekus piemeklēs dažādas veselības likstas, pati ēka pūs, turpretī uz "labajām" āderēm būvētā miteklī dzīvesspars un spēki krāsies, augi plauks un zels. Taču... kas īsti ir āderes, vai tās patiešām var atrast un izmērīt ar zinātnei pieejamiem rīkiem un metodēm, un, ja nevar, tad kā mēs varam zināt, ka tādas vispār eksistē? Par visai nekonkrēti definēto parādību – āderēm –, caurvēja it kā postošo ietekmi uz cilvēka veselību un ceļmallapu kā brīnumlīdzekli pie mums podkāsta "Zinātne vai muļķības" studijā šoreiz viesojās skeptiķi un kritiskās domāšanas rosinātāji no "SkeptiCafe" – dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs un kritiskās domāšanas pasniedzējs Edgars Lapiņš.
Kas tad ir skeptiķis? Tāds, kas netic nekam, pret visu izturas ar aizdomām? Ne gluži, ja runājam par to, ko varētu dēvēt par zinātnisko skepticismu.
"Skeptiķis ir cilvēks, kurš vēlas popularizēt zinātnes izpratni, vēlas, lai cilvēki neticētu maģiskām, nepamatotām lietām," skaidro Lapiņš. "Piemēram, ja runājam par purva ūdeni, kas bijis āderu krustpunktā un kuram tāpēc piemītot īpaša iedarbība, tad skeptiķis, kurš nav dogmatiķis, bet pietur gana atvērtu prātu, saka: "Es ticēšu maģiskam ūdenim, ja tu spēsi to pierādīt." Pasaules skepticisma kustības pamatlicēja Karla Seigana vārdiem: "Īpašiem apgalvojumiem nepieciešami īpaši pierādījumi." Tā ir skeptiķa mantra," klāsta Lapiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
