Campus  - 846
Foto: AFP/Scanpix/LETA
Parasti krokodilu kārtas rāpuļi mums asociējas ar visai pasīviem dzīvniekiem, kas guļ upes krastā, atvāzuši savus iespaidīgos žokļus, un nesteidzīgi gaida pietuvojamies medījumu, lai eksplozīvā uzbrukumā dažu sekunžu laikā nodrošinātu sev kārtīgu maltīti. Tostarp, cik mums zināms, krokodilveidīgie pārvietojas uz visām četrām. Taču rūpīga Dienvidkorejā atrastu fosiliju analīze liecina, ka savulaik mūsdienu krokodilu kārtas dzīvnieku priekšteči pārvietojušies gluži kā strausi – skrējuši uz pakaļkājām.

Pie šī secinājuma pētnieku komanda nonākusi, pateicoties aptuveni simts pēdu nospiedumiem, kas fosilizējušies un lieliski saglabājušies dubļu nogulsnēs Dienvidkorejā. Visticamāk, šajā vietā agrīnajā krīta periodā, laika posmā aptuveni pirms 110-120 miljoniem gadu, bijis ezers. Atrastie nospiedumi ir no 18 līdz 24 centimetrus gari, un "pēdojuma raksts" ļauj izdarīt pieņēmumus par to, kā šie dzīvnieki, kuriem pētnieku komanda piešķīrusi latīnisko nosaukumu Batrachopus grandis, pārvietojušies (attēlā mākslinieka interpretācija par šo dzīvnieku).

Tiesa, būtiski norādīt, ka paša dzīvnieka fosilijas vēl nav uzietas. Tā aptuvenais izskats modelēts tikai un vienīgi pēc pēdu nospiedumiem. Nospiedumi atgādina tos, kādi ir senāk dzīvojušiem Batrachopus krokodilveidīgajiem, kas pa zemi staigājuši desmitiem miljonus gadu iepriekš – vēl juras laikmetā. Tie gan bradājuši uz visām četrām.

"Cilvēki par krokodiliem domā kā par dzīvniekiem, kas neko daudz nedara un visu dienu tikai guļ Nīlas krastā vai pie upēm Kostarikā. Neviens uzreiz neiedomājas: "Kā gan būtu, ja šādi dzīvnieki pārvietotos uz divām kājām, varētu skriet gluži kā strausi vai tiranozauri," raidorganizācijai BBC skaidro viens no pētījuma autoriem Mārtins Loklijs no Kolorado universitātes.

Šie Loklija un kolēģu secinājumi, visticamāk, izraisīs karstas debates paleontologu kopienā, jo ne visi piekritīs šai interpretācijai.

Loklijs par savu interpretāciju gan ir pārliecināts: "Mēs nospiedumos redzam pilnīgi visus pirkstus un ādas līnijas – gluži kā skatītos uz jūsu rokām. Šie dzīvnieki lika vienu kāju priekšā otrai un varētu noiet pa taisnu līniju, gluži kā pārbaudēs, lai noskaidrotu, vai cilvēks nav iereibis," salīdzina Loklijs un turpina: "Tāpat neatradām priekškāju nospiedumus."

Viņa kolēģis un pētījuma vadošais autors profesors Kjuns Sukims uzskata, ka versijai par pārvietošanos uz divām kājām par labu spēlē arī nospiedumu dziļums, kas liecinot par vairāk statenisku stāju. "Šie pēdu nospiedumi ir visai šaurā līnijā, it kā krokodils staigātu pa virvi. Kombinācijā ar faktu, ka neredzam astes atstātu švīku, secinām, ka dzīvnieki pārvietojās uz divām pēdām," bilst pētnieks.
Foto: AFP/Scanpix/LETA
Viņš arī skaidro, kā pētnieki secinājuši, ka nospiedumus atstājuši tieši krokodilveidīgie, nevis dinozauri. "Dinozauri un to pēcteči – putni – staigā uz pirkstgaliem. Krokodili turpretī staigā uz pilnas pēdas, bet atstājot skaidrus papēžu nospiedumus, gluži kā cilvēki."

Viens no tiem, kas apšauba Loklija un kolēģu interpretāciju, ir profesors Fils Menngs no Mančestras universitātes. Menings BBC atzina, ka analizētās nospiedumu fosilijas ir ļoti interesantas un atbalstīja šī atraduma publicēšanu, lai veicinātu diskusiju, taču secinājumiem nepiekrīt. "Manuprāt, pēdu nospiedumu raksts vienkārši neatbilst vispārējai ģeometrijai, kas raksturīga krokodilveidīgajiem dzīvniekiem. Paskatieties jebkuru video, kur redzams, kā izgriezušās krokodilu pēdas, kad tie skrien – pēdas vairāk uz ārmalu nekā iekšmalu no nosacītās pēdojuma viduslīnijas," klāsta Menings un piebilst, ka skaidrību varētu viest tas, ja tiks atrastas paša dzīvnieka fosilijas.

Loklija un kolēģu pētījumu var lasīt izdevumā "Scientific Reports".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!