Campus  - 846
Foto: AFP/Scanpix/LETA
Parasti krokodilu kārtas rāpuļi mums asociējas ar visai pasīviem dzīvniekiem, kas guļ upes krastā, atvāzuši savus iespaidīgos žokļus, un nesteidzīgi gaida pietuvojamies medījumu, lai eksplozīvā uzbrukumā dažu sekunžu laikā nodrošinātu sev kārtīgu maltīti. Tostarp, cik mums zināms, krokodilveidīgie pārvietojas uz visām četrām. Taču rūpīga Dienvidkorejā atrastu fosiliju analīze liecina, ka savulaik mūsdienu krokodilu kārtas dzīvnieku priekšteči pārvietojušies gluži kā strausi – skrējuši uz pakaļkājām.

Pie šī secinājuma pētnieku komanda nonākusi, pateicoties aptuveni simts pēdu nospiedumiem, kas fosilizējušies un lieliski saglabājušies dubļu nogulsnēs Dienvidkorejā. Visticamāk, šajā vietā agrīnajā krīta periodā, laika posmā aptuveni pirms 110-120 miljoniem gadu, bijis ezers. Atrastie nospiedumi ir no 18 līdz 24 centimetrus gari, un "pēdojuma raksts" ļauj izdarīt pieņēmumus par to, kā šie dzīvnieki, kuriem pētnieku komanda piešķīrusi latīnisko nosaukumu Batrachopus grandis, pārvietojušies (attēlā mākslinieka interpretācija par šo dzīvnieku).

Tiesa, būtiski norādīt, ka paša dzīvnieka fosilijas vēl nav uzietas. Tā aptuvenais izskats modelēts tikai un vienīgi pēc pēdu nospiedumiem. Nospiedumi atgādina tos, kādi ir senāk dzīvojušiem Batrachopus krokodilveidīgajiem, kas pa zemi staigājuši desmitiem miljonus gadu iepriekš – vēl juras laikmetā. Tie gan bradājuši uz visām četrām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!