Jūnija vidū Latvijā zibeņo pamatīgi – simtiem tūkstoši spērienu. Tāpat vēl nesen daļa Rīgas uz teju pusi dienas bija bez elektrības. Kas vainīgs? Daži rīdzinieki soctīklos "rādīja ar pirkstu" uz netveramo, izmanīgo ļaundari – lodveida zibeni. Bet... vai kas tāds vispār eksistē? Par to un citiem jautājumiem, kas saistīti ar negaisu un zibeni, šoreiz "Zinātne vai muļķības" studijā runājām ar Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas fizikas pasniedzēju un "Jauno fiziķu skolas" vadītāju Ģirtu Zāģeri, kā arī ar meteorologu un Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktoru Tomu Brici.
Elementāra fizika darbībā
Pavisam vienkāršs jautājums ar vienkāršu atbildi – vai zibens spēriena aptuvenu attālumu ir iespējams noteikt, skaitot, cik ilgs laiks pagājis no zibens spēriena līdz pērkona dārdiem? Jā, šis ir lielisks veids, kā, piemēram, vecākiem ar praktisku piemēru mācīt bērniem par gaismas un skaņas ātrumu – lielos attālumos zibeni vienmēr redzēsim vispirms, bet pērkona grāviens līdz mums atceļos ar paredzamu ātrumu. Ja skaņas ātrums gaisā ir aptuveni 340 metri sekundē, tad skaidrs, ka bieži dzirdētā formula "trīs sekundes no zibens līdz pērkona grāvienam nozīmē, ka zibens spēris apmēram kilometra attālumā" ir pareiza.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
